piektdiena, 2008. gada 29. augusts

neguleetas naktis

shodien man bija sapnis.
ejot cauri vecpilseetai ar mani sarunu saaka kaads noplucis kungs, kursh teica, ka grib mani sadrut ar nazi. un taa nu mees mazliet kaavaamies, vinjsh ar savu mazo naziiti es ar savu. vinjsh man sagraiziija rokas un paaris reizes ieduura naziiti muguraa, plecaa un taa..
es vinjam situ ar blakus kafejniicaa panjemties kreesliem un arii kaads jauns cilveeks vinu briidi man naaca paliigaa, bet vecais kungs vinju aizbaidiija. peec tam neviens garaamgaajeejs uz maniem luugumiem paliidzeet nereageeja. un nosleegumaa es aizmuku.
satiku kritoferu un aleksi un raadiiju savas sagraiziitaas rokas, paarbijusies un saapees. un teicu, ka tas bijis ljauns sapnis, no kura esmu pamodusies ar iistaam reetaam uz rokaam. un suudzeejos abiem, kaa man apnikushi sliktie sapnji ar mirushiem, kliedzoshiem beerniem un uzbruceejiem, kas saapina
veel tur bija nikns suns, kursh reeja , un reeja, bet tad es vinja purnu saspiedu kopaa, lai man nekozh un vinjsh saaka pieklaajiigi sarunaaties. kad es vinju palaidu valjaa, vinjsh aizmetaas pakalj kakjiem, paari briiviibas ielai.
veel bija auglju veikals un olga, un liichiju auglji un nikna krieviete ar deelu.

trešdiena, 2008. gada 27. augusts

daudz kubiku olgai

treshdienas naba

skjiistoshaa kafija sastindzina ausis un kritika tajaas iebirst ar skjautneem uz leju. johaiidii ir ar mani. eedu grauzdeetas mandeles un dzeru vecu persiku sulu. diena ir taa veerta lai to nopiipeetu.
vai noseenjotu ar radiaktiivaam seeneem.
zirnji zarinji un nenoskaidroti vaardi ir manas shiis dienas mazaas naaviites.

sestdiena, 2008. gada 23. augusts


Miroslav Tichý

baltijas celjsh

man joprojaam nav pases, taapeec pensiju groziijumus tikai teoreetiski apguustu. un zinu, ka mana balss neko neizhskjirs. bet gribeetos, laiir reizi, kad pietruukst tieshi viena blass liidz veiksmiigam iznaakumam, tad visi raudaatu un pleestu matus

arlabunakti,

un nosapņošu kā iegādājos suni.

piektdiena, 2008. gada 22. augusts

fluorizeets uudens

kaa reiz shodien man gribeejaas padaliities ar sevi.
vakar skatiijaamies filmu par sazveerestiibu teorijaam, kaa apvienotaas naacijas ar paartiku plaanot samazinaat par 35% pasaules populaaciju. Piemeeram, ASV tagad visur tiek lietots fluorizeets uudens, laiikam arii pa kraaniem taads tek. un kaa liecina filmas autoru riiciibaa esoshi fakti, tad shis uudens rada virkni dazhaadu slimiibu un kaishu, kas uzbruuk cilveeka veseliibai.
Man jau vienalga, jo eiopa nav piekritusi uudenim pievienot fluoru, bet taapat kaut kaa skumji.
skumjaakais droshi vien ir arii tas, ka filma ir 2h gara un visu laiku fonaa skan skarba muuzika, kas veicina sirds ritmu un dara nervozu.
papildus fluoram vinji apgalvo, ka visi ASV prezidenti ir tuvu staavopshi britu karaljnamam, kaa arii, ka globaalaa sasilshana ir meli. Bet tas nekas, jo vienmeer ir kaads, kas iebilst. es pavasarii biju LU botaaniskajaa daarzaa un tur botaanjikje man staastiija, ka viss ir normaali, ka taa tam jaabuut, ka taa ir bijis un globaalaa sasilshana notiek jau periodiski arii veesturee.
bet viens no interesantaakajiem apgalvojumiem no filmas ir par 2012 gadu, kas ir kaa pasaules gals pasludinaats, pamatojoties laikam uz maiju kalendaaru. un vispaar nu neko. man vienalga. man liekas, ka Latvija ir pasaules centrs un mees nekur nepazudiisim. un veel Latvijas ir bmx lielvalsts, ar to arii apsveicu :*

piektdiena, 2008. gada 8. augusts

šodien ievācos jaunās mājās! un 10.10.10 precēšos, tik nezinu vēl ar ko.

otrdiena, 2008. gada 5. augusts

l'hygiène des jeunes filles

http://www.flickr.com/photos/garmonbozia0/2439631044/

svētdiena, 2008. gada 3. augusts

tra la la

latviski manas domas uzrakstītas izklausäs .. kā svešas. nez, un krieviski? gribu krievu valodas kursus!

the frozen boy / notes of a dirty old man

[..] I stared at the bathroom tiles. the tears came but I made no sound. he stopped beating. he usually gave me fifteen or twenty lashes. he stopped at a mere seven or eight. he ran out of the bathroom, "Mama, Mama, I think our boy is CRAZY, he don't cry when I whip him!" "you think he's crazy, Henry?" "yes, mama." "ah, too bad!"
it was only the first RECOGNIZABLE appearance of The Frozen Boy. I knew that there was something wrong with me but I did not consider myself insane. it was just that I could not understand how other people could become so easily angry, then just as easily forget their anger and become joyful, and how they could be so interested in EVERYTHING when everything was so dull.

bungotaaji

bungotaaji