veldze

un ko nu? esmu lielā apmulsumā no tā, ka manas vēlēšanās piepildās. visa labā gana, bezmazvai jāsāk nodarboties ar sabiedrībai derīgām lietām :))) (tikai pajokoju par tiem labajiem darbiem)

laivu brauciens beidzies, tik pat ātri, cik izdomāju tajā tomēr braukt, tikpat āri pie sevis klusībā spriedu, ka nu gan taisu baigo kļūdu. bet tas nekas. es vispār vairs nevaru izturēt jokus par saviem pupiem. nezinu laikam tiešām sāk besīt. vēl es spriežu, ka vīrieši ir skaisti un labi, tikai ne jau visi ir vajadzīgi un derīgi. un tie, kuri, saka, ka man jādzer, jo tā es kļūstu mīlīgāka, tie tikai grib kniebties. bet es viņiem piedodu un saprotu, ka citādi es esmu ledus klucis. murrr..
vispār bija grūti.