nevajadzētu dzert kafiju.

atpakaļ vasarā

pēc ziemas pavasaris nāks, pēc ziemas pavasaris nāks un visas bēdas gaisīs un visas bēdas gaisīs tā dzied zaļā varde laimes lācī.

kāds uz kuru var paļauties, izrādās ir ezera krastā izskalots koka prauls. tāds mīlīgs, un acīs muļķīga izteiksme un rokas kā lūdzot saliktas. uz ko tur paļauties. labāk es paļaujos, ka ejot gar plīti, tā pati iededzas un ūdens sāk mutuļot.