vīruss

esmu zaudējusi ožu un garšu, pietrūkst tik ierasto ikdienas baudu. pat pēriens vairs nevilina. vairs neatceros, kur meklēt pozitīvās emocijas. nu labi, eju vannā.

jauna ziņa.
dusmas plosa pruuses jaunkundzes sirdi.
un kaut kāda nožēla.
kā lai atrod kādu, kas vakaros atnākt pretī un pavada mājās?
kur tādus ļaužus meklēt?
kāpēc tie, kuri šķiet tādi esam, beigās parādās ar trīs dūdiņām pie sāniem un tas viņiem der kā pietiekams atteikums? tad jau nav vērts.
nē, prūse, tu vienkārši esi pārāk piekasīga. nu kā kasīklis un kā vējdzirnavas.

aim kaming, aaagrh

tāds pavasaris, manā galvā viss jau ir sācies!

operas

Olga ir apakaļ no kalniem un spriežot pēc druskām, kuras var sameklēt tīklā un vēl šur tur, viņa laimīgi turpina savu dzīves svinēšanu un dzīrošanu kopā ar citiem, kam laiks, un prāts pareizajās vietās un lietās iestatīts.
tāpēc es viņai saucu! aiziet jūriņā!
bet šovakar man būs madāma Taruenīts, ko Džakomo Pučīni sarkastījis un un sakomponējis. man liekas, ka būs skumji, bet arī skaisti un patiesi. tad jau manīs, viss atkarīgs no tik daudzām lietām, ka kopā sasummējoties varbūt būs brīnumbrīnumiņš.

skroders sēž uz akas

svētdienas dienā sist pa taustiņiem un vērot līmeņus nav iepriecinoši, pa ceļam jāsalīst, bet dziesmas pie kanāliem un ugunskuriem, silda mazliet sirdi, tāpat kā dāmas, kas savos gados uz balkona rītos sveic sauli.
labrīt, saule, kur tu biji, pavasaris atnācis un šodien līst. tad jau govīm vasarā būs daudz piena, attrauc tautas ticējumi un vēl piebilst, ka vispār diena nomazgājusies, bet vasara būs karsta.
es ar gribētu to striķi ap to sauli apmest, pievilkt sev klat tuvu tuvu, samīļot, apdedzināt matu galus un uzacis, piededzināt šādas tādas pumpas un tad sildīties karstās jūras smiltīs
vakar bijām pie jūrjas, pastaigājām zem mēness sirpja, neiedzērām tēju ar glābējiem, bet beigās tējojāmies pie brāļiem Dakšiem.
pa pakšiem klīda maziņi rēdziņi un zīmējās uz grāmatu sāniem un stūriem.

man atkal ir slikti slikti sapņi.
vakar vēl bija par pazušanu kosmosā un par krūšu deformācijām.
bet šonakt jau episkas drāmas ar pierakstiem par manu ieslodzīšanu un pazemošanu. tur vīri ar sasistām sejām man uzmācās un citus vālēja. un tas viss ir diezgan šķebinoši šodien.
varbūt pie vainas pēršanās par politiku, varbūt ir kas cits.