sestdiena, 2011. gada 21. maijs

es laikam esmu slima, štrunts par hormoniem, kuri jādzer manai autoimūnajai saslimšanai. štrunts par -3 lēcām. bet kas ar to laiku, kas sākumā satraukti saka: uz priekšu, vajag vajag, ej mincīt, cīnies un meklē un tad tāda laime un prieks un šķiet, ka viss notiek.
un tad viss. vienā brīdī nav vairs spēka nedz pieņemt nedz saprast un vienīgais kas šķiet, ka mēs varam nez ko nez kā un tāpat beigās esam vieni un skumji. tāpat vissbrūk un jo vairāk pietuvojos, jo vairāk tur visādu huiņu, ar prieku, bet kas tas ir kas tas ir. vai tiešām nimfomānija?
Ani tektu, ka tās ir bailes no tuvības. es nezinu ko es teiktu. es teiktu, ka man kaut kur kaut kas nogāja greizi, jo bija taču brīdis, kad viss bija skaidrs, kā tas notiek un kas arī notiks.

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

threesome




triju spēlētāju šahs
tas tik ir kaut kas

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

pēršanās un ņemšanās, dienas skrien ar stirnu kājām, un lido ar spārniem, viena otra un tad jau vasara klāt. kņud plaukstas un mēle gribas ieskriet ūdenī un piekļauties zemei.
un tad vēl līdzās nāk arī vecie velni, traki traki.
naktī sapņos gulējām balkus smilšainā pluldmalē. silti akmeņi saulē sasiluši un mitra miesa. tik jauki nāca pudeļu koŗku lasītājs, īgns puisis. pēc tam gan viss beidzās, bet sajūta par siltumu un mieru un saskaņu ir tāda spēcīga lieta, mīļie

bungotaaji

bungotaaji