piektdiena, 2024. gada 5. janvāris
piektdiena, 2017. gada 18. augusts
svētdiena, 2017. gada 5. februāris
Pops un klaiņojoši suņi.
Dažas lietas, kuras jāatceras, braucot uz Filipīnām
- Aizmirstiet par gāzētu minerālūdeni. Tāda tur nav un labākā alternatīva ir sprits. Lielveikalos, mazveikalos, kafejnīcās un restorānos gāzēta ūdens nav. Ja jūs atradīsiet, tad priecājieties un izbaudiet
- pie prastās maltītes aizmierstiet par nažiem. Varat sākt trenēties visu ēst ar dakšu un karoti, jo tieši tāds būs jūsu ēšanas piederumu komplekts
- Visa karte man nestrādāja. Pavisam ir 2 bankas, kuru bankomātos var izņemt naudu. viena ir BPI un otra ir ar tādu zilu uzrkastu un abreviatūru. BET par katru naudas izņemšanu jāmaksā 4 eiro, turklāt katrā bankomātā ir cita pieļaujamā summa, kuru izņemt. Vienā tie ir 80 eiro, citā varbūt arī 300 eiro, neviens līdz galam precīzi tā arī nevarēja pateikt, kurā bankomātā cik daudz naudas var izņemt vienā piegājienā.
Kartes nekur nepieņem, un bankomātu ir ļoti maz, tāpēc vislabāk ir ja visam ceļam ir skaidra nauda, kā arī skaidrs plāns, kur ir tuvākais nākamais bankomāts.
- Takši jūs čakarēs. Lidostā dzeltenie takši par normālu summu aizvedīs prom un pēc tam par 2 -3 x lielāku summu būs jārēķinās, par jebkuru citu ceļu. Tāpēc mazajās pilsētās izmantojam triciklus, katru riezi vienojoties par summu un lielajās uber, kuru piesaista kartei. Arī, lai brauktu atpakaļ uz lidostu.
- Mūzikas gaume Filipīnās ir traka. Visos mikroautobusos skanēja tas pats disks ar dažiem kaveriem un radio skonto repertuāru. Tas pats skanēja pie gaismotām strūklakām
- Svētki, protams, ir lieliski, bet fiilipīnieši tos svin publiskās vietās ar mūziku līdz 5 no rīta. Tāpēc, ja plānojat gulēt, nekādā ziņā neņemat naktsmājas tuvu šādām vietām. Mēs trāpījām nelielā, lieliskā ciematā, kur skaista jūra viss, smuki, bet svētki ilga 4 dienas un visas dienas sākot no apm 7 vakarā līdz 5 rītā bija apdullinošs troksnis, ar nesakarīgu mūzikas raustīšanu, kliegšanu mikrofonā utt. Trešajā naktī nomainījām viesnīcu un labi, ka tā.
- Kaulēties vajag, ja runājat ar cilvēkiem par privātu pakalpojumu sniegšanu: viesnicām, izbraukumiem ar laivu, tricikliem, zvejošanu, utt. Tas var palīdzēt, lai gan lielākoties visur viņi jau iekšēji vienojušies par zemāko pieļaujamo cenu.
- Nedzeriet dzērienus ar ledu. Ledus te tiek gatavots no ne pavisam tīra ūdens un tas var būt pirmais iemesls, dabūt caureju utt.
- Ņemat līdzi ūdensdrošus maisus. Mēs nopirkām uz vietas 10 l maisu par 400 peso jeb 8 eiro. Palavanā daudz jāceļo pa ūdeni un tas ļoti noder.
- Pārtika ir specifiska, nekad nevar zināt, vai ēdiens būs cenas vērts. Jebkurā gadījumā garšīgs ir tuncis, zivis kokosriekstu pienā, jaunie kokosrieksti, mango un arī žāvēti mango ir lieliski. Kariji bija gan briesmīgi gan ļoti garšīgi, zupas tāpat. Maize, salīdzinot ar Latviju, ir ļoti salda un tikai baltā.
- Alus visur ir viens un tas pats un nav baigi garšīgs. Garšīgs ir rums. Kurš maksā arī ļoti lēti ap 2 eiro par 350 ml tumšā ruma. Vīns ir slikts un ļoti ļoti dārgs un grūti atrodams. Pieejams arī džins.
- Wi Fi lielākoties nekur nestrādā, lai gan teikts, ka būs. Signāls ir vājš, pazūd, nav lietojams. Tāpēc labāk izmantot vietējās mobilo sakaru kartes, bet tām ir atšķirīgs pārklājums.
- Pārvietošanās vislabāk ir ar motorolleri. Uz ilgāku laiku to īrējot jāmaksā 300 peso par dienu, kas ir apmēram 6 eiro dienā. JO visi autobusi, mazie busiņi utt ir padārgi. Autobuss ir arī ļoti lēns, bet dod labu priekšstatu par tiem, kas reāli dzīvo apkārtnē. Mazie busiņi laikam taisīti vairāk tūristiem un tie maksā 2x vairāk nekā autobuss un apmēram tikpat, cik visas dienas motorollera īre.
- Lieliskas ir masāžas par 6-8 eiro var saņemt pilnu ķermeņa masāžu uz apm 1 h. tiešām forši. Lielpilsētā būs dārgāk
- Visur un ik pa laikam jāmaksā jaunas un jaunas nodevas: lidostā, par došanos uz kādu maršrutu, par pludmales apeklējumu, par vēl kko. Tā summas ir kā'vides un citi nodokļi, kurus viņi iekasē, citkārt sola ka ar to pietiks ari citām reizēm, bet izrādās, ka jāmaksā atkal.
- Birokrātija ir apbrīnojama. Braucot uz pazemes upi Sabangā, mēs bijām birojā, kurā meitene mūs nosūtija pie citas meitenes, Otra meitene patieca, cik būs jāsamaksā un iekasēja tikai daļu no summas. Pie trešās meitenes gaidījām rindā, lai samaksātu atlikušo summu. Otrā un trešā meitene sēž tieši blakus viena otrai.
Pēc tam stājāmies rindā, lai tiktu uz laivu, Tur čalis paņēma mūsu talonu un teica ka jāgaida. Pēc kāda laika izrādījās, ka viņš mūs nelaidīs iekšā ar somām. Devāmimes uz 10 m attālo tūristu policiju, kur zem jumta šēz 6 cilvēki. Viņi teica, lai mantas nesam uz policijas iecirkni. Policijas iecirknī pateica, ka viņi mantas nelgabā. Par to tūristu policija smējās, bet nezināja, ko piedāvāt vietā. Pie laivas rindas, čalis somas negribēja ņemt, jo netīra grīda. Beigās paņēma.
Tad bija viena meitene, kas sauc laivas un grupas, kuras uz tām kāpj, otra meitene ir mūsu gide, laivu ar 6 cilvēkiem vada 2 cilvēki, galā viens cilvēks dala austiņas.... vispār tik daudz cilvēku strādā, ka jānovērtē, cik lēni var strādāt lēts darba spēks.
- Diezgan šausminoši ir būvobjekt, kur cilvēki strādā bez darba tērpiem, mutes un galvu piesedzot ar T krekliem, kuru kakla caurumus atstāj uz sejas. Visu dara paši ar rokām, bez tehnikas. Utt.
- Mazie ceļmalas veikali ir vēl specifiskāk. Vakaros tur var nopirkt alu, grazudētus riekstus un sausas zupas, un turpat uz grīdas ir matracis, uz kura guļ bērni, skatās TV un sievietes baro zīdaiņus.
- Suņi un kaķi te izskatās gan ļoti labi gan ļoti slikti, bet laikam katram ir arī saimnieks
- Brīvi dzīvo žurkas un tarakāni.
- Par spīti visām nodevām par dabas saglabāšanu, vietējos tas uztrauc tikai daļēji. Jūrā viņi krāso savas laivas, turpat blakus atrodas būvgruži, naktī un pa dienu atkritumus dedzina savā pagalmā nelielos ugunskuros, kuri nevis deg, bet gruzd un kūp. Viņi kāpj pēc putnu ligzdām un olām kokos un vienkārši ar rokām nogalina putnus. Turpat pie mājas audzē vistas un gaiļus, kas visā tajā bardakā arī ēd. Tā kā pret dabu filipīnieši attiecas tāpat kā pret tūristiem: lieta, no kuras irgūstams materiāls labums.
- Viesnīcās nav šampūna. Varbūt ir ziepes. Tas svarīgi tāpēc, ka jūrā ūdens ir ļoti sāļš, un mati ir gan netīri gan cieti, bet izmazgāt normāli tos nevar, jāiet uz frizētavu, ja tāda ir.
- Aizmirstiet par gāzētu minerālūdeni. Tāda tur nav un labākā alternatīva ir sprits. Lielveikalos, mazveikalos, kafejnīcās un restorānos gāzēta ūdens nav. Ja jūs atradīsiet, tad priecājieties un izbaudiet
- pie prastās maltītes aizmierstiet par nažiem. Varat sākt trenēties visu ēst ar dakšu un karoti, jo tieši tāds būs jūsu ēšanas piederumu komplekts
- Visa karte man nestrādāja. Pavisam ir 2 bankas, kuru bankomātos var izņemt naudu. viena ir BPI un otra ir ar tādu zilu uzrkastu un abreviatūru. BET par katru naudas izņemšanu jāmaksā 4 eiro, turklāt katrā bankomātā ir cita pieļaujamā summa, kuru izņemt. Vienā tie ir 80 eiro, citā varbūt arī 300 eiro, neviens līdz galam precīzi tā arī nevarēja pateikt, kurā bankomātā cik daudz naudas var izņemt vienā piegājienā.
Kartes nekur nepieņem, un bankomātu ir ļoti maz, tāpēc vislabāk ir ja visam ceļam ir skaidra nauda, kā arī skaidrs plāns, kur ir tuvākais nākamais bankomāts.
- Takši jūs čakarēs. Lidostā dzeltenie takši par normālu summu aizvedīs prom un pēc tam par 2 -3 x lielāku summu būs jārēķinās, par jebkuru citu ceļu. Tāpēc mazajās pilsētās izmantojam triciklus, katru riezi vienojoties par summu un lielajās uber, kuru piesaista kartei. Arī, lai brauktu atpakaļ uz lidostu.
- Mūzikas gaume Filipīnās ir traka. Visos mikroautobusos skanēja tas pats disks ar dažiem kaveriem un radio skonto repertuāru. Tas pats skanēja pie gaismotām strūklakām
- Svētki, protams, ir lieliski, bet fiilipīnieši tos svin publiskās vietās ar mūziku līdz 5 no rīta. Tāpēc, ja plānojat gulēt, nekādā ziņā neņemat naktsmājas tuvu šādām vietām. Mēs trāpījām nelielā, lieliskā ciematā, kur skaista jūra viss, smuki, bet svētki ilga 4 dienas un visas dienas sākot no apm 7 vakarā līdz 5 rītā bija apdullinošs troksnis, ar nesakarīgu mūzikas raustīšanu, kliegšanu mikrofonā utt. Trešajā naktī nomainījām viesnīcu un labi, ka tā.
- Kaulēties vajag, ja runājat ar cilvēkiem par privātu pakalpojumu sniegšanu: viesnicām, izbraukumiem ar laivu, tricikliem, zvejošanu, utt. Tas var palīdzēt, lai gan lielākoties visur viņi jau iekšēji vienojušies par zemāko pieļaujamo cenu.
- Nedzeriet dzērienus ar ledu. Ledus te tiek gatavots no ne pavisam tīra ūdens un tas var būt pirmais iemesls, dabūt caureju utt.
- Ņemat līdzi ūdensdrošus maisus. Mēs nopirkām uz vietas 10 l maisu par 400 peso jeb 8 eiro. Palavanā daudz jāceļo pa ūdeni un tas ļoti noder.
- Pārtika ir specifiska, nekad nevar zināt, vai ēdiens būs cenas vērts. Jebkurā gadījumā garšīgs ir tuncis, zivis kokosriekstu pienā, jaunie kokosrieksti, mango un arī žāvēti mango ir lieliski. Kariji bija gan briesmīgi gan ļoti garšīgi, zupas tāpat. Maize, salīdzinot ar Latviju, ir ļoti salda un tikai baltā.
- Alus visur ir viens un tas pats un nav baigi garšīgs. Garšīgs ir rums. Kurš maksā arī ļoti lēti ap 2 eiro par 350 ml tumšā ruma. Vīns ir slikts un ļoti ļoti dārgs un grūti atrodams. Pieejams arī džins.
- Wi Fi lielākoties nekur nestrādā, lai gan teikts, ka būs. Signāls ir vājš, pazūd, nav lietojams. Tāpēc labāk izmantot vietējās mobilo sakaru kartes, bet tām ir atšķirīgs pārklājums.
- Pārvietošanās vislabāk ir ar motorolleri. Uz ilgāku laiku to īrējot jāmaksā 300 peso par dienu, kas ir apmēram 6 eiro dienā. JO visi autobusi, mazie busiņi utt ir padārgi. Autobuss ir arī ļoti lēns, bet dod labu priekšstatu par tiem, kas reāli dzīvo apkārtnē. Mazie busiņi laikam taisīti vairāk tūristiem un tie maksā 2x vairāk nekā autobuss un apmēram tikpat, cik visas dienas motorollera īre.
- Lieliskas ir masāžas par 6-8 eiro var saņemt pilnu ķermeņa masāžu uz apm 1 h. tiešām forši. Lielpilsētā būs dārgāk
- Visur un ik pa laikam jāmaksā jaunas un jaunas nodevas: lidostā, par došanos uz kādu maršrutu, par pludmales apeklējumu, par vēl kko. Tā summas ir kā'vides un citi nodokļi, kurus viņi iekasē, citkārt sola ka ar to pietiks ari citām reizēm, bet izrādās, ka jāmaksā atkal.
- Birokrātija ir apbrīnojama. Braucot uz pazemes upi Sabangā, mēs bijām birojā, kurā meitene mūs nosūtija pie citas meitenes, Otra meitene patieca, cik būs jāsamaksā un iekasēja tikai daļu no summas. Pie trešās meitenes gaidījām rindā, lai samaksātu atlikušo summu. Otrā un trešā meitene sēž tieši blakus viena otrai.
Pēc tam stājāmies rindā, lai tiktu uz laivu, Tur čalis paņēma mūsu talonu un teica ka jāgaida. Pēc kāda laika izrādījās, ka viņš mūs nelaidīs iekšā ar somām. Devāmimes uz 10 m attālo tūristu policiju, kur zem jumta šēz 6 cilvēki. Viņi teica, lai mantas nesam uz policijas iecirkni. Policijas iecirknī pateica, ka viņi mantas nelgabā. Par to tūristu policija smējās, bet nezināja, ko piedāvāt vietā. Pie laivas rindas, čalis somas negribēja ņemt, jo netīra grīda. Beigās paņēma.
Tad bija viena meitene, kas sauc laivas un grupas, kuras uz tām kāpj, otra meitene ir mūsu gide, laivu ar 6 cilvēkiem vada 2 cilvēki, galā viens cilvēks dala austiņas.... vispār tik daudz cilvēku strādā, ka jānovērtē, cik lēni var strādāt lēts darba spēks.
- Diezgan šausminoši ir būvobjekt, kur cilvēki strādā bez darba tērpiem, mutes un galvu piesedzot ar T krekliem, kuru kakla caurumus atstāj uz sejas. Visu dara paši ar rokām, bez tehnikas. Utt.
- Mazie ceļmalas veikali ir vēl specifiskāk. Vakaros tur var nopirkt alu, grazudētus riekstus un sausas zupas, un turpat uz grīdas ir matracis, uz kura guļ bērni, skatās TV un sievietes baro zīdaiņus.
- Suņi un kaķi te izskatās gan ļoti labi gan ļoti slikti, bet laikam katram ir arī saimnieks
- Brīvi dzīvo žurkas un tarakāni.
- Par spīti visām nodevām par dabas saglabāšanu, vietējos tas uztrauc tikai daļēji. Jūrā viņi krāso savas laivas, turpat blakus atrodas būvgruži, naktī un pa dienu atkritumus dedzina savā pagalmā nelielos ugunskuros, kuri nevis deg, bet gruzd un kūp. Viņi kāpj pēc putnu ligzdām un olām kokos un vienkārši ar rokām nogalina putnus. Turpat pie mājas audzē vistas un gaiļus, kas visā tajā bardakā arī ēd. Tā kā pret dabu filipīnieši attiecas tāpat kā pret tūristiem: lieta, no kuras irgūstams materiāls labums.
- Viesnīcās nav šampūna. Varbūt ir ziepes. Tas svarīgi tāpēc, ka jūrā ūdens ir ļoti sāļš, un mati ir gan netīri gan cieti, bet izmazgāt normāli tos nevar, jāiet uz frizētavu, ja tāda ir.
svētdiena, 2015. gada 13. septembris
piektdiena, 2015. gada 8. maijs
es nevaru uzrakstīt to sūda darbu, man tas riebjas. No sākuma nevarēju, jo bija nepieciešams pārgriezt to nabassaiti ar akadēmiju, ar būšanu kādu profesoru studentam, apzināties sevi kā patstāvīgi domājošu un spējošu būtni. Pēc tam, kad tas tika sasniegts, akadēmija vairs nešķita interesanta un svarīga. Man patīk strādāt. darīt. dzīvot savu dzīvi u.t.t., un akadēmiskie pienākumi šķiet kā tāds rēgs no pagātnes, kas atņem dzīvību.
bļāāā, nu, kā lai uzraksta?! Riebjas! :(
es gribu aizrautīgi strādāt. es gribu relaksēti pavadīt laiku ar E pēc skolas, ejot vis kaut kur, darot visādas lietas, gribu varēt pa novakarēm iziet ārā, pasēdēt ar ļaudīm kafejnīcā, iedzert, neskatīties pulkstenī, gribu peldēt, kāpt un vingrot katru dienu. gribu aizbraukt kkur ārpus. 7 gadus esmu bijusi no šī nošķirta, septiņus fakin gadus stress, nevarēšana, laika trūkums etc. fakinais grāds, fakinā augstskola!
otrdiena, 2014. gada 30. septembris
rudens
Šķiet, ka vasara bija ļoti īsa. Vienu mēnesi? vairāk nē. Trūkst karstuma. Jāiet uz solāriju. mmm
piektdiena, 2014. gada 19. septembris
trešdiena, 2014. gada 6. augusts
pirmdiena, 2014. gada 21. jūlijs
piektdiena, 2014. gada 18. jūlijs
otrdiena, 2014. gada 13. maijs
Es ļoti gribu mainīt savu dzīvi. Bet vēl nedaudz jāpaciešas, jāskož zobi, jāpiepūš vaigi, jāaiztur elpa. drīzdrīz (lai gan ne pavisam ne tik drīz).
No otras puses, Kristofers Robins piedzīvos savu desmito dzimšanas dienu. Ar dāvanu no pagātnes, kas kādreiz bija sākums un tagad iezīmēs beigas. hip hip, urā.
otrdiena, 2014. gada 18. februāris
pirmdiena, 2014. gada 17. februāris
pavasaris nāk?
ziema ir gara, gara
esmu labi uzvedusies jau vairākus mēnešus. kā gribas beidzot sevi palutināt
esmu labi uzvedusies jau vairākus mēnešus. kā gribas beidzot sevi palutināt
piektdiena, 2014. gada 3. janvāris
truukumi
sāku skaitīt lietas, pēc kurām neilgošos:
ar sviedriem piesmakušais kabinets
nīgrais un ērcīgais un kašķīgais operators
vadītaja, kura mani kopš pirmās dienas nepieņēma
pusizjukušais stacionārais telefons
mūžīgā pakaļskriešana visādiem muļķiem
nīgrais un ērcīgais un kašķīgais operators
vadītaja, kura mani kopš pirmās dienas nepieņēma
pusizjukušais stacionārais telefons
mūžīgā pakaļskriešana visādiem muļķiem
otrdiena, 2013. gada 24. decembris
trešdiena, 2013. gada 23. oktobris
pirmdiena, 2013. gada 5. augusts
piektdiena, 2013. gada 14. jūnijs
piektdiena, 2013. gada 5. aprīlis
kas zina kas nezina
man žēl, ka cilvēki ar bērniem bremzē. es skatos pati uz sevi un nesaprotu, kāpēc un kāda vella pēc es joprojām esmu vecmeita bez atvasēm. vienīgais iemesls, kas man šķiet pieņemams, ir tāds, ka mani draugi ar kuriem ir bijušas romantiskas un pat ne īsas attiecības, nekad nav gribējuši bērnus. nez kāpēc viņiem tā šķiet nepaceļama nasta.
man liekas, ka tas ir stulbi, turklāt kādreiz vārtrūmē rakstītais vecākai brāļa draudzenei par bioloģsko pulksteni, tagad var tikšķēt pret mani.
bet izvēle par labu iespējamam bērnam iespējamā laimīgā savienībā vai esošam mīlētam cilvēkam blakus bez iespējamā bērna ir diezgan sarežģīta.
ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris
10 gadi
vakar redzēju mūsus seno dienu filmu zvaigzni Mārci no neidentificētās filmas. noprotams, ka viņš grib izdot latviēsu superhakeri citu valstu varas iestādēm. nemaz neizskatījās smieklīgs. nosirmojis gan.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
bungotaaji
