piektdiena, 2015. gada 8. maijs

es nevaru uzrakstīt to sūda darbu, man tas riebjas. No sākuma nevarēju, jo bija nepieciešams pārgriezt to nabassaiti ar akadēmiju, ar būšanu kādu profesoru studentam, apzināties sevi kā patstāvīgi domājošu un spējošu būtni. Pēc tam, kad tas tika sasniegts, akadēmija vairs nešķita interesanta un svarīga. Man patīk strādāt. darīt. dzīvot savu dzīvi u.t.t., un akadēmiskie pienākumi šķiet kā tāds rēgs no pagātnes, kas atņem dzīvību. bļāāā, nu, kā lai uzraksta?! Riebjas! :( es gribu aizrautīgi strādāt. es gribu relaksēti pavadīt laiku ar E pēc skolas, ejot vis kaut kur, darot visādas lietas, gribu varēt pa novakarēm iziet ārā, pasēdēt ar ļaudīm kafejnīcā, iedzert, neskatīties pulkstenī, gribu peldēt, kāpt un vingrot katru dienu. gribu aizbraukt kkur ārpus. 7 gadus esmu bijusi no šī nošķirta, septiņus fakin gadus stress, nevarēšana, laika trūkums etc. fakinais grāds, fakinā augstskola!

1 komentārs:

kaspars teica...

Man šogad pilnīgi tādas pašas sajūtas!!!

bungotaaji

bungotaaji