gaišā piemiņā II

no shanalogic

saldais sentiments

Gaishaa pieminjaa, ar sveicieniem Toyme.

jā, jā, priecīgi

ēēēh, atkal tie suņi....

duz laims

nu sunjuk

man shodien dzimshansdiena.

lietus parīzē c)versija

Tipa parīze. ne gluži lietū, bet tikpat 'gleznaina' kā šušu

lietus parīzē b)variants

tipa kkas no šušu tēmas par sapņošanas apakštēmu arī laikam ar Parīzi saistīts

P.S. pornogrāfisku bildīšu uzkrāšana un ievietošana publskos medijos izveikta ar 'mākslas' attaisnojumu. Darba autors - kontroversiālais un ļoooti daudzu nemīlētais mākslinieks Andrē Serrano

lietus parīzē a)variants

tipa kkas no šīs banālās sērijas. lietus. Parīze.

šu šu +

mazliet turpinot iepriekšrakstīto un bildi. Domāju par lietu un par to, kā tas piesūcas drēbēm, sasūcas tajās, sa.lien spraugās un drēbes kļūst smagas, slapjas, lipīgas un staipīgas.
tad, kad bilde Parīzē uzņemta, tad laika vēl trakāk, ka milzīgas kleitas paliek kā svina spilveni, salst kājiņas un rociņas, ir slapjš kakls un pakakle, ausis un kāju pirksti. Bet jauki, ka blakus vīrietis. viņš var turēt lietussargu un sieviete var vienkāršāk notēlot, ka viss ir labi un skaisti.
jā.
es apstiprinu sevis teikto. Paldies par uzmanību :*

Parīze lietū

mazliet šu šu

ārā slapš draņķis. viss pil un tek, un es slīdu tam visam pāri.
runājot par tupelītēm un par fetišu. Fetiša zīmes esot indekiskālas: tas nozīmē, ka tās norāda uz kaut ko citu. varbūt uz uzbudinājumu?
un tupeles ir fetišs. Ja man būtu jādomā, uz ko tās norāda, nelūkojoties Freida vai Lakāna piezīmēs, es varētu domāt, ka uz varu, uz pārākumu, uz sasliešanos stāvus un iztaisnošanos.
Kristoferu redzēju sapnī. Viņš priecīgi ziņoja savai draudzenei, ka arī man netīk nenormāli drāzties ļaužu pārpildītā gaitenī.
tur bija kaut kas smieklīgs.
Nez kur Olga. varbūt nosalusi, pārsalusi. varbūt dzīvo ledus viesnīcā un sūc ledus aukstu vodku. siltās kabzeķītēs un cimdiņos.
Olga, atsaucies.
Dzīvosim kopā, ko.

Seksīgās govju tupeles seksīgajām govīm un tupelēm

Nedaudz konceptuālisma gudrajām meitenēm

pruuses jaunkundzes dienas saruna

pruuses jaunkundze izskataas nekaartiiga: kaa Juus izskataaties, jaunkundz!
tantes noraadiis, kaa vinjai geerbties, vai tikai kaa negeerbties.
Jums matu gumija sashkjobiijusies, Jums zekjes noshkjukushas. savaacieties. sakaartojiet matus, nomazgaajiet rokas, kur ir juusu sejas sminjkjis!!!!
pruuses jaunkundze sarks un baalees. sabaaziis rokas kabataas.
lieciet man mieru, es esmu dusmiiga. gribu veel vairaak ar kakjiem pleesties.
kaa Juus runaajat jaunaa daama! tas ir kas nedzirdeets!
jaa nedzirdeets. es pati sevi nedzirdu. Jums, omiit, laiks gultaa, jo peec 9iem vecas tantes katafalks pa pilseetu dzenaa.
pruuses, jaunkundz, kaa juus taa vareejaat runaat! mees ar Juusu teevu esam seni draugi.
un mans teevs juus taa arii neveeleejaas par manu maati.
ak, pruuses jaunkundz.
es sakaartoshos bet juus jauna nekljuusies.
sejaa sejaa jums visu to meelinju.

bungotavas meitenes

"Pirms dažiem neilgiem mēnešiem biju bijis parasts dīkdienīgs universitātes jauneklis, galma ierēdņa dēls, kas dzīvo tēvam piešķirtajā C kategorijas mājā un domā par savas zemes izcilajiem cilvēkiem, ilgodamies pats reiz kļūt izcils, bet neredzēdams savā sīkajā dzīvītē nekādu iespēju nokļūt uz šā izcilības ceļa; jauneklis, kas spēj vienīgi klausīties dziesmas no filmām, ļauties jūtām, kādas tās izraisa un pēc tam padoties apkaunojošam privātam netikumam un mokās nomāktībā par mūsu pasaules seklumu un mūsu dzīves verdziskumu. Un piepeši mana dzīve bija pārvērtusies visos sīkumos. Jutos gluži kā bērns, kas pēc lietus ieraudzījis peļķē debess atspīdumu un sagribējis iepazīt bailes, vienlaikus apzinādamies, ka atrodas drošībā, tāpēc ar pirkstu pabakstījis peļķi, bet peļķe pēc šī pieskāriena pārvērtusies sabangotā straumē, kas tagad nes ziņkāro bērnu projām. un šo pašu nedaudzo minūšu laikā izveidojās mans pasaulskatījums: tā vairs nebija vienmuļa, parasta vieta, kur staigā un strādā parasti cilvēki, bet vieta, caur kuru plūst neredzamas straumes, gatavas jebkurā brīdī aizraut sev līdzi nepiesardzīgos un neuzmanīgos"

laimīgu, laimīgu!

olgai

olga varētu kaut ko ierakstīt savā emuārā. davaj.

laimīgi

jaunais gads šodien.
un man žēl, ka to nedarīju gaišāku, ka samaitāju laikam.
ēdu ābolu, apēdu un atstāju serdi uz lampas podestiņa. smieklīgi izskatās, jo tur ir arī saspraude un dzēšgumijas gabaliņš. un mazliet vadiņu.
dzeru citronmētru tēju, pusdienās ēdu rasolu un visu laiku dzeru tēju.
it kā viss mierīgi. nav tā, ka līdz galam, bet vispār ir.
neko neklausos, neko neskatos, rakstu darbus sesijai un jūtos nomākta. bet tā mierīgi nomākta. tagad tikai jāgaida, kad būs vētra.
paskatījos uz jauno dienassgrāmatu, kura sarkanos ādas vākos un zeltītiem rakstiem. glīta. ar magnētu. vēl man ir zila salmu cepure, kas man dāvana no vārda dienas. paldies arī par to.
sarakstīju visu, kas jāizdara sesijas laikā.
daudz daudz.
gribu augt un augt un kļūt spējīgāka un labāka un vēl labāka. un izdarīt pareizos gājienus. jā..

laimīgu jauno gadu. būs vēl labāk!

meitenes ir JĀiekaro.


kad viņi to sapratīs?

kad nav un ir

mees kopaa dzeram viskiju un piipeejam mentola cigaretes, dzeram shampanieti. es baigi aizraujos ar vinja staastiem un kaut kaa juutos tuva
un nemiilu sevi.
un skumstu par nesaderiibu.

un veel es domaaju par kanaadu.
nevajag. vajag par shejieni domaat.
un par juulijiem, vaarda dienaam, cirku, par akrobaatiem, kraasainiem palaidzinjiem, lakatinjiem, un miljons dolaariem.

piedod