johaiīd, kāpēc pirksti paši sitas pret taustiņiem. tingeltangelis un olas burbulis. viss vienā acī, un vienā ausī, otrā ir tikai straujšs asisspiediens.
sociālie portāli ir nogalinoši nomācoši.

citu dienu

kā tev šodien gāja? nezinu man bija murgaina nakts par nāvi un bailēm un mukšanu un viltu. bet no rīta nevarēju izcelt laukā kājas no gultas. brokastis nepaēdu, jo kavēju darbu. aizskrēju, sēdēju un klab man aproce pret galdu. bet Krauklis blenza uz manām krūtīm.
snieg sniegs, nāk miegs, neko negribas, bet darbu tik daudz tik daudz kā jūra un kā pļavas.
kas citādāk? nekas īpašs.
marijas annas un žannas, spēlē klasītes, cep pankūkas uz pannas. un tad vēl nožāvājas pie tējknannas, gatavojot pieneņu tēju pavasarim un mannā putru ar redīsu un meža zemeņu zapti.

āķi

pastāstīšu kā man iet.
man ir daži āķi lūpās un citur. viens āķis ir tāds, kas iemetis pa seju ar kaltu metāla rozi. aizveda uz kino un es jūtu tikai un vienīgi nogurumu un riebumu pret sevi. tā kā tas laikam ir nokārtots, jo viss kopā rezultējās manā nerunāšanā un steigā
otrs man sametis ar svaigi žāvētu veļu un krievu romancēm. tie, kas zina, tie lai klusē. esmu lēna, nesavtīga, nezinu, kas notiek, tāpēc klusēju arīdzan. tikai nepatikas nav pret sevi tik daudz. tur es varētu arī ļauties, ar noteikumu nelielu un lielu brīvību.
trešais ir sens kā pasaule un tas man āķi iemetis jau sen. tas tur stāv un stāv un rūsē. sāp arī tāpēc jāgaida, kad norūsēs un beigsies.
tad būs citādāk.

ja nu gadījumā jūs nokļūstat kaut kur turpat kā lēdija cienījamā vecumā, tad piezvaniet man, es jums aiznesīšu gaļu un padziedāšu par gredzeniem pirkstos un vēju.

karš

lūk, šonakt sapņos niknie asinssuņi, kas atriezuši ilkņus uzbrūk. un es turu viņu žokļus un saspringstu tā, ka līdz asarām.
un vēl es gaidu bērnu nezinot no kā.
paldies par saldo miegu.

zviedru un krievu karš.

simpozijs

noskūpstīju vēderu un pamodos, pirkstos vēl siltums un dejas, bet degunā jau iesitas aukstais gaiss, kas matos sasalis un pa vaigiem nopilējis uz spilvena.
žanna. vajadzētu atkal satikties, Tu man uzdāvinātu bārbiju un novelcenes, un končas, es Tev padziedātu par tumšiem mežiem. Tu grieztu no metāla mazus cilvēku stāvus, un es tos spraustu jūrmalas smiltīs. tev melni mati un smaids kā saule.
man dzeltena pufaika un rakstaina cepurīte.

wellcome to the club

juhū! beidzot man arī ir noskaidrojusies pavisam īsta bērnības trauma! tātad: vīriešus uztveru kā izklaidi, viņi ir mani rotaļu biedri, brīvdienas un atpūta. dodu pieci, ka tas ir visīstākais tēva komplekss, attiecību modelis no bērnības, un tā tālak, vajadzētu tikai tagad tam piemeklēt smuku nosaukumu no gudrām grāmatām, jesss. es to sauktu par Izklaides kompleksu :)

darbā nenormāls borings. no rīta skrēju kā boings, bet tagad sūtu pie radiatora un skatos kā satumsusi diena, bet logos tikai spuldzes spīd.
karsts un sauss.
varētu ieēst, bet ir tikai sausās zupas, tās īsti nemaz ar negribas.
tā kā turpinam tādā pat garā.

mammu, tas ir mans draugs.

negaidot atbarauca Toms. satikāmies lielajā istabā mājā, kura sen jau nokļuvusi citu rokās. runājām kaut ko nesvarīgu un viņš uzklāja manu vecāku veco sarkano dīvānu, kas jau sen citos medību laukos. pārklāja baltu palagu, un segu pārvalkā.
tad apgūlās un aicināja arī mani.
un tad mēs mīlējāmies. pirms lielās laimīgās kulminācijas viņš man jautā: tu mani mīli?
es apstulbusi saku jā. un uzreiz nodomāju, ka tās ir muļķības.

kā lai atbrīvojas no visādiem rēgiem. kā lai tiek vaļā tā, lai aizmiegot par tiem visiem pagātnes sūdiem nav jādomā, nav jāslīgst nosaļģijā un jāsapņo pa baiso.

retro bite

mmm.. kāds gardumiņš: Bertrand Russell on God

sapņi

foršākā pilsēta, kur esmu dzīvojusi? cik labi, ka nezinu atbildi
ziņkārība mani reiz nobeigs

one of those days

awww..

par hobijiem

viens no pēdējiem maniem latviešu valodas papildinājumiem:
kunilinārs (n)
persona, kas ir lieliska gan virtuvē, gan gultā

mežs

man vajag cilvēka izmēra kailu klasisko sieviešu statujas, bet tas nav svarīgi, jo daudz vairāk man vajag tikt atpakaļ uz savām mājām. vēl ma adventes vainadziņš jāuztaisa. no meža atnesām klūdziņas un skujiņas, atnesām arī dažas kadiķa ogas, kas rūgtas un pilnas ar ēteru.
mežā kā mājās, tur suns met lokus un lecot, gaisā apstājas. tur ir daudz smaržu un gaiss pludo plaušās.
mežā ātri paliek tumšs un jau dienas vidū ir pienācis vakars.

Ziemas saulgriežu cepumu mīkla

800g miltu
300 g cukura
3 olas
sviests
650 g iesala ekstrakta
1 ēdamkarote garšvielu (tai skaitā: kardamons, ingvers, malts muskatrieksts, kanēlis, pipari, krustnagliņas, citrona, apelsīna, laima miziņas)


tātad lielā katlā apbrūnina 2/3 cukura, tad klāt pielej visu iesalu un uzvāra. kad viss sajaucies, piemočī klāt sviestu un to izkausē. un kad arī sviests izkusis, ieber pusi no miltiem un to visu sajauc rūpīgi rūpīgi. būs tāda brūna karameliska un staipīga masa, kas tagad jāatdzesē.
kamēr masa dziest,
sajauc olu dzeltenumus ar atlikušo cukuru, atsevišķi sajauc visas garšvielas.

un atdzisušajai masai pievieno gan šo sajaukto olu masu, gan garšvielas, visu iemaisa un tad vēl iemaisa atilkušos miltus.
tad jāmēģina visu rūpīgi samaisīt, bet tas ir gaužām grūti, tāpēc labāk ņemt pa daļām un viļāt rokās, līdz mīkla paliek spīdīga un lekna. tad to liek papīrā un noliek glabāties vēsumā. jo ilgāk glabājas, jo labāk izdodas, jo garšvielas savelkas labi mīklā un piprakūkas sanāks jo smaržīgākas.

turpinājums

es te tā domāju, ka varētu te savietot 18.nov. bildes, tad lai tie, kas ir ieinteresēti, skatās un priecājas un ja vēlas, saglabā savā datorā, jo sūtīt es negribu, bilžu ir maz un vislabākās ir Oskaram un Līnai sanākušas.
Jurģis sola kādu dienu iedot arī ierakstu no savas video kameras, bet kamēr tas vēl notiks, ir jānogaida.
ja nu kādam nedēļas laikā ir idejas, var padalīties. ja nav. tad es kaut kad nedēļas laikā, bildes ielikšu.
Paldies Anzo par bungotavas mazliet atdzīvināšanu.
:* viņa ir nenormāli forša.

profilaksei