kaut kādas neizskaidrojamas, visaptverošas skumjas.

reaktors

tad nu viņš aizbrauca uz taizemi. varētu domāt, kas tur liels, divas nedēļas. bet man tas ir pilnīgs šoks. neticējās. var jau būt ka konstantais reibums 1,5 mēnša garumā arī kkas kas jāizguļ, bet drīzāk jāizguļ kopā pavadītais laiks kopš satikšanās līdz aizbraukšanai, tas nonstopa kopā būšanas maratons.
vēlreiz atkārtošu, ka man ir šoks. no rīta, vakarā un pa dienu arī pa brīdim, izrādījās, ka pieradums izveidojies ir nemanot un nemanot kļuvis stiprs. tāpēc vienīgais, ko varu domāt: paldies, ka uz brīdi ir pauze, lai saprastu, kas vispār notiek. klātbūtne attālina no kopīgās ainas.

un man piedāvā braukt uz černobiļu

solījumi ir tik mokoši. varētu sastādīt sarakstu un tad to visu aizmirst.
vispār netīši satikti jauni vīrieši ļoti iepriecina,. skaties un priecājies, kādi viņi brīvi, skaisti un viss priekšā.

Доброе утро, последний герой!
Доброе утро тебе и таким, как ты,
Доброе утро, последний герой.
Здравствуй, последний герой!

annas šokolādes kūkas ideja naksnīgā izpildījumā

nupat arī bungotavā iestāsies gastronomiskā ziema :)

vispār šaubas par savām spējām. ir draudzenes kas man šķita, ka mani mīl, bet nu jau kā mēnesi nerunā. neceļ tel. un neatbild uz ziņām draugos runā tikai par to, kas ir neizbēgami: darbi un pienākumi.
vai man jāsatraucas, ka es tieku pamesta un esmu kādu kļūdu nostrādājusi?

klasika

no šāda lenķa itāļu dizaina klasiku iespējams aplūkot Triennāles dizaina muzejā

slikta veiksme vai likteņa pirksts? mirkļa iegriba vai lielā mīla?
jau liela un joprojām bez drosmes dzīvot šodienai un ar sapni par saulaino nākotni

Pēc dejām

viņš jautā: - Studē?
olga (ar nopūtu): - Nē
viņš: - Mācies?

rudeņos man gribas visu vai neko

svētdiena

ar Luciferu nostaigājām gar upi: spilgtas gaismas un dzestrs gaiss. apkārt grābj lapas un paslēpes spēlē.
tagad jāmeklē slota un jāmēž laukā sanestās smiltis istabā. bet rīt kaunpilns rīts darbā. tas nemaz nav uzmundrinoši.

nepiemērotais brīdis

krievu drāmas teātris, ček!
liriskās drāmas otrā cēliena ainā par to kā veca mīla nerūs pievienoju arī savu puņķaino degunu elsojošajai zālei. un viņš sāka mani mierināt. izrādes laikā. come on.

cik gan man patīk kāpt uz vecajiem grābekļiem! otrajā reizē tam belzienam pa pieri jābūt līdzīgam kā pirmajā mēģinājumā, vai ne?

http://www.youtube.com/watch?v=um1wt5UDdY0

ta'tad ziņoju vispaļāvīgi Kritoferam, ka londona ir izstaigāta: anna un olga ir nogurušas. bet olga lai stāsta pati.
anna patika viss kas: nu sākot ar mierīgajiem ar dzīvi apmierinātajiem pensionārie šņorzābakos, raibās žallēs un žaketēs, līdz pat sidram, kas negaršo pēc saldas un pretīgas limonādes. un protams angļu brokastis, ķīniešu vakariņas un kafijas pusdienas.
Būtu gan jaukāk, ja pilsēta būtu lētāka: bet tupelītes tur skaistas, tirgi raibi ar parpaliņām un līdzās vēl lietus, saule un dārzi: gulbju daudz, pīļu daudz un ielu uzkodu daudz. pilis lielas kā mājas un parki kā pagalmi.
bet tas viss štrunts, pabi ta ātri ciet jau 11tos un tad miers un klusums ielās.
bučas.

Air doll iespārdīja manu pakaļiņu:
treileris
Pēc noskatīšanās tāda neomolīga sajūta, ka uzzināju par daudz to, ko nemaz negribēju zināt.