aizvedīšu sevi uz munameģi! un viņu ar!

laimīgākie cilvēki pasaulē

dāņi - tiesa 2011. gada sarakstā otrajā vietā pēc norvēģijas

es laikam esmu slima, štrunts par hormoniem, kuri jādzer manai autoimūnajai saslimšanai. štrunts par -3 lēcām. bet kas ar to laiku, kas sākumā satraukti saka: uz priekšu, vajag vajag, ej mincīt, cīnies un meklē un tad tāda laime un prieks un šķiet, ka viss notiek.
un tad viss. vienā brīdī nav vairs spēka nedz pieņemt nedz saprast un vienīgais kas šķiet, ka mēs varam nez ko nez kā un tāpat beigās esam vieni un skumji. tāpat vissbrūk un jo vairāk pietuvojos, jo vairāk tur visādu huiņu, ar prieku, bet kas tas ir kas tas ir. vai tiešām nimfomānija?
Ani tektu, ka tās ir bailes no tuvības. es nezinu ko es teiktu. es teiktu, ka man kaut kur kaut kas nogāja greizi, jo bija taču brīdis, kad viss bija skaidrs, kā tas notiek un kas arī notiks.

threesome

triju spēlētāju šahs
tas tik ir kaut kas

pēršanās un ņemšanās, dienas skrien ar stirnu kājām, un lido ar spārniem, viena otra un tad jau vasara klāt. kņud plaukstas un mēle gribas ieskriet ūdenī un piekļauties zemei.
un tad vēl līdzās nāk arī vecie velni, traki traki.
naktī sapņos gulējām balkus smilšainā pluldmalē. silti akmeņi saulē sasiluši un mitra miesa. tik jauki nāca pudeļu koŗku lasītājs, īgns puisis. pēc tam gan viss beidzās, bet sajūta par siltumu un mieru un saskaņu ir tāda spēcīga lieta, mīļie

kaut kādas neizskaidrojamas, visaptverošas skumjas.

reaktors

tad nu viņš aizbrauca uz taizemi. varētu domāt, kas tur liels, divas nedēļas. bet man tas ir pilnīgs šoks. neticējās. var jau būt ka konstantais reibums 1,5 mēnša garumā arī kkas kas jāizguļ, bet drīzāk jāizguļ kopā pavadītais laiks kopš satikšanās līdz aizbraukšanai, tas nonstopa kopā būšanas maratons.
vēlreiz atkārtošu, ka man ir šoks. no rīta, vakarā un pa dienu arī pa brīdim, izrādījās, ka pieradums izveidojies ir nemanot un nemanot kļuvis stiprs. tāpēc vienīgais, ko varu domāt: paldies, ka uz brīdi ir pauze, lai saprastu, kas vispār notiek. klātbūtne attālina no kopīgās ainas.

un man piedāvā braukt uz černobiļu

solījumi ir tik mokoši. varētu sastādīt sarakstu un tad to visu aizmirst.
vispār netīši satikti jauni vīrieši ļoti iepriecina,. skaties un priecājies, kādi viņi brīvi, skaisti un viss priekšā.

Доброе утро, последний герой!
Доброе утро тебе и таким, как ты,
Доброе утро, последний герой.
Здравствуй, последний герой!

annas šokolādes kūkas ideja naksnīgā izpildījumā

nupat arī bungotavā iestāsies gastronomiskā ziema :)

vispār šaubas par savām spējām. ir draudzenes kas man šķita, ka mani mīl, bet nu jau kā mēnesi nerunā. neceļ tel. un neatbild uz ziņām draugos runā tikai par to, kas ir neizbēgami: darbi un pienākumi.
vai man jāsatraucas, ka es tieku pamesta un esmu kādu kļūdu nostrādājusi?

klasika

no šāda lenķa itāļu dizaina klasiku iespējams aplūkot Triennāles dizaina muzejā

slikta veiksme vai likteņa pirksts? mirkļa iegriba vai lielā mīla?
jau liela un joprojām bez drosmes dzīvot šodienai un ar sapni par saulaino nākotni

Pēc dejām

viņš jautā: - Studē?
olga (ar nopūtu): - Nē
viņš: - Mācies?

rudeņos man gribas visu vai neko

svētdiena

ar Luciferu nostaigājām gar upi: spilgtas gaismas un dzestrs gaiss. apkārt grābj lapas un paslēpes spēlē.
tagad jāmeklē slota un jāmēž laukā sanestās smiltis istabā. bet rīt kaunpilns rīts darbā. tas nemaz nav uzmundrinoši.

nepiemērotais brīdis

krievu drāmas teātris, ček!
liriskās drāmas otrā cēliena ainā par to kā veca mīla nerūs pievienoju arī savu puņķaino degunu elsojošajai zālei. un viņš sāka mani mierināt. izrādes laikā. come on.