sāku skaitīt lietas, pēc kurām neilgošos:
ar sviedriem piesmakušais kabinets
nīgrais un ērcīgais un kašķīgais operators
vadītaja, kura mani kopš pirmās dienas nepieņēma
pusizjukušais stacionārais telefons
mūžīgā pakaļskriešana visādiem muļķiem
piektdiena, 2014. gada 3. janvāris
otrdiena, 2013. gada 24. decembris
trešdiena, 2013. gada 23. oktobris
pirmdiena, 2013. gada 5. augusts
piektdiena, 2013. gada 14. jūnijs
piektdiena, 2013. gada 5. aprīlis
kas zina kas nezina
man žēl, ka cilvēki ar bērniem bremzē. es skatos pati uz sevi un nesaprotu, kāpēc un kāda vella pēc es joprojām esmu vecmeita bez atvasēm. vienīgais iemesls, kas man šķiet pieņemams, ir tāds, ka mani draugi ar kuriem ir bijušas romantiskas un pat ne īsas attiecības, nekad nav gribējuši bērnus. nez kāpēc viņiem tā šķiet nepaceļama nasta.
man liekas, ka tas ir stulbi, turklāt kādreiz vārtrūmē rakstītais vecākai brāļa draudzenei par bioloģsko pulksteni, tagad var tikšķēt pret mani.
bet izvēle par labu iespējamam bērnam iespējamā laimīgā savienībā vai esošam mīlētam cilvēkam blakus bez iespējamā bērna ir diezgan sarežģīta.
ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris
10 gadi
vakar redzēju mūsus seno dienu filmu zvaigzni Mārci no neidentificētās filmas. noprotams, ka viņš grib izdot latviēsu superhakeri citu valstu varas iestādēm. nemaz neizskatījās smieklīgs. nosirmojis gan.
piektdiena, 2012. gada 14. decembris
ceturtdiena, 2012. gada 13. decembris
atpakaļ vasarā
pēc ziemas pavasaris nāks,
pēc ziemas pavasaris nāks
un visas bēdas gaisīs
un visas bēdas gaisīs
tā dzied zaļā varde laimes lācī.
svētdiena, 2012. gada 9. decembris
ceturtdiena, 2012. gada 31. maijs
otrdiena, 2012. gada 22. maijs
trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis
antons
lasu čehovu. lasu latviešu valodā. grāmatu par vairāk kā 3 latiem nopirku veikalā lira, kur lietota grāmatas, plates varot arī kafiju dabūt. baznīcas ielā
un vakar apraudājos. čeghovs tik skumjš un sasmējos, čehovs tik nerātns.
bet krievija tik spilgta tā sprēgā ar kungu, kareivju, mednieku un galdnieku attiecībām, apņemtām, pamestām sievām, izraidītiem vīriem, sistiem suņiem un nelaimīgiem bērniem, cirku, ezeriem, zivīm, āboliem, šņabi un vistas kājām.
čehovs būs mana mūža mīla. mana samierināšanās un prieks.
un vakar apraudājos. čeghovs tik skumjš un sasmējos, čehovs tik nerātns.
bet krievija tik spilgta tā sprēgā ar kungu, kareivju, mednieku un galdnieku attiecībām, apņemtām, pamestām sievām, izraidītiem vīriem, sistiem suņiem un nelaimīgiem bērniem, cirku, ezeriem, zivīm, āboliem, šņabi un vistas kājām.
čehovs būs mana mūža mīla. mana samierināšanās un prieks.
ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris
šodien es esmu sieviete dieviete un pasaku reālais brīnums. lieki teikt, ka jaunēklim ir tops, kurā mani ierindot. un diezgan smieklīgi.
krāpties, slēpties un maukoties bvēl nav laiks, nekad arī vairs negribētos.
parādījušies vīrieši, kas man piedāvājas tad, kad būšu brīva, lai gan signālu par to nav. gan par to pašu kniebšanos, gan par seksuālās izpētes pļavām. bet citi sola aicināt uz randiņiem.
kaut kāds sviests. kas tad nu noticis?
krāpties, slēpties un maukoties bvēl nav laiks, nekad arī vairs negribētos.
parādījušies vīrieši, kas man piedāvājas tad, kad būšu brīva, lai gan signālu par to nav. gan par to pašu kniebšanos, gan par seksuālās izpētes pļavām. bet citi sola aicināt uz randiņiem.
kaut kāds sviests. kas tad nu noticis?
pirmdiena, 2011. gada 22. augusts
piektdiena, 2011. gada 5. augusts
sestdiena, 2011. gada 21. maijs
es laikam esmu slima, štrunts par hormoniem, kuri jādzer manai autoimūnajai saslimšanai. štrunts par -3 lēcām. bet kas ar to laiku, kas sākumā satraukti saka: uz priekšu, vajag vajag, ej mincīt, cīnies un meklē un tad tāda laime un prieks un šķiet, ka viss notiek.
un tad viss. vienā brīdī nav vairs spēka nedz pieņemt nedz saprast un vienīgais kas šķiet, ka mēs varam nez ko nez kā un tāpat beigās esam vieni un skumji. tāpat vissbrūk un jo vairāk pietuvojos, jo vairāk tur visādu huiņu, ar prieku, bet kas tas ir kas tas ir. vai tiešām nimfomānija?
Ani tektu, ka tās ir bailes no tuvības. es nezinu ko es teiktu. es teiktu, ka man kaut kur kaut kas nogāja greizi, jo bija taču brīdis, kad viss bija skaidrs, kā tas notiek un kas arī notiks.
un tad viss. vienā brīdī nav vairs spēka nedz pieņemt nedz saprast un vienīgais kas šķiet, ka mēs varam nez ko nez kā un tāpat beigās esam vieni un skumji. tāpat vissbrūk un jo vairāk pietuvojos, jo vairāk tur visādu huiņu, ar prieku, bet kas tas ir kas tas ir. vai tiešām nimfomānija?
Ani tektu, ka tās ir bailes no tuvības. es nezinu ko es teiktu. es teiktu, ka man kaut kur kaut kas nogāja greizi, jo bija taču brīdis, kad viss bija skaidrs, kā tas notiek un kas arī notiks.
piektdiena, 2011. gada 20. maijs
Abonēt:
Ziņas (Atom)
bungotaaji

