es tiešām neticēju, ka man varētu būt tik liela sakāve, cik bija. nu bet iedmājies tik, es tiešām ticēju, ka viss sanāk, ja vien es esmu par to pārliecināta, ja es esmu stiorpa savā garā un neuzmācos ar savu nezinuko. bet viss notiek citādi, es nespēju necik ietekmēt, tie citi ir tādi citi, ka viņi visi ir pavisam citādi. es tur neko nesaprotu, kā gan es varu zināt kas notiks ar viņiem, ja nespēju pati sevi paredzēt, saprastu un iepazīt. un tagad visam jāsākas no sākuma? tā debīla viss tas beīlais ar iepazīšanos un diršanos ar kautiņiem. bet es citādāk nevarēju. man beidzās visa degviela, kļuva par kaut kādiem sārņiem un kakām, es sāku nīst un nicināt.
tā sajūta tik briesmīga, kad viss beidzas un negribas lai beidzas, gribas turpināt, jo nekas nav miris, bet ir piedzimis kaut kāds pretīgums.
es tā negribu un negribēju, piedod.

labvakar.


es varis nekad nedzeršu.

nožēlojamā pirmdiena

man nepatīk ārpus mājām ēst gaļu visādā veidā gatavotu. salātos gan gadās.šodien ēdu gaļas mērci un likās, ka tur kaut kā nav un kaut kas ir par daudz. garšoja vairāk pēc aknām nekā pēc gaļas un eeee..... un tā smaka... vai smarža.
un man nepatīk, ja mani neuzaicina iuz fotokonkurs atklāšanu, kuram es esmu bijusi idejas autore pirms gada. man liekas, es to būtu pelnījusi. tāpēc esmu aizvainota un apvainota. pašlepnums brēc.
žēl arī, ka vecais 60to gadu smarts bija amerikāņu seriāls. lai gan nekā spīdoša arī toreiz tur nebija.
ai. un vēl lidosta, un vēl salūti un viss kas jāpaspēj..

deividam

ko es Te gribētu? 16 pronožurnālus un zaļas mājas.
bet varētu arī sālsmaizi un apvienošanos lai risinātu un šķetinātos.
klau, kad es kļūdījos. uzzvani, kad noskaidro. es domāju, ka pacelšu
dzin dzin mokka ar pienu
traki, ja internets biegtos. tik daudz labu lietu beigots līdz ar to (un sliktu).
tribinēju... FUUUUIIII!!!1

Man tagad jāsaka kkas uzmundrinošs?

šodien viss superriebjas.