svētdiena

ar Luciferu nostaigājām gar upi: spilgtas gaismas un dzestrs gaiss. apkārt grābj lapas un paslēpes spēlē.
tagad jāmeklē slota un jāmēž laukā sanestās smiltis istabā. bet rīt kaunpilns rīts darbā. tas nemaz nav uzmundrinoši.

nepiemērotais brīdis

krievu drāmas teātris, ček!
liriskās drāmas otrā cēliena ainā par to kā veca mīla nerūs pievienoju arī savu puņķaino degunu elsojošajai zālei. un viņš sāka mani mierināt. izrādes laikā. come on.

cik gan man patīk kāpt uz vecajiem grābekļiem! otrajā reizē tam belzienam pa pieri jābūt līdzīgam kā pirmajā mēģinājumā, vai ne?

http://www.youtube.com/watch?v=um1wt5UDdY0