bezmiegs

naktī uz palodzes salaidās baloži. sabēru graudus un sakārtoju pazudušo kazas galvu.
pie durvīm klauvēja.
aizvēru acis un izplēsu caurumiņus ausīs, lai sveces spīdētu cauri.
Aizvēru kaķim muti. Rūtainais dzied serenādes.
klusu.

smiths II

take me out tonight

smiths

oh mother I can feel the soil falling over my head...

sievietes un viirieshi

varbūt nav tik traki. varbūt iemesls, kāpēc sievietes, kas nav izteikti sievisķīgas un bez bērniem sasniedz vairāk, jo viņas neinteresē ģimenes dzīve. nevis tāpēc, ka viņam tā ntiek piedāvāta. un vrbūt vīrieši pieņem savā lokā tikai tās sievietes, kas spēj dmeonstrēt atbilstošu attieksmi: tādu, kas ir līzīga vīriešu attieksmei. jo pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka vīrieši nevēlas seksuāli uzbudinšu objektu sev balkus, ja ir jāstrādā un jādomā.

mani nekas neapmierina.
un es neredzu neko sliktu tajā, jkaja beibe nevēlas kļūst par politisku līderi, bet vēlas audzināt bērnus un maigoties ar vīru.
un nekas slikts nav arī tad, ja ir pretēji vai tas viss samaisīts kopā.

tā ir vēsture. nav ko par to raudāt. tagad ir šis tas pamainījies. tāpēc man šķiet, ka būs labi.

what are we going to do about it?

"good women artists had nothing special in common as women"

šķiet, ja tā labi padomā un tā pamatīgi iedziļinās, tad šo teikumu var attiecināt arī uz citu jomu vēsturē ierakstītajām sievietēm. Lielākoties bez bērniem, iespējams, bez partneriem (vai arī ar piegulētājiem, kas paši paliek vēsturē..), dizgan bieži no pārtikušām ģimenēm (tb. ir finansiālais nodrošiājums) ar ne pārāk daudz draugiem (jo nav laika - jāstrādā, jāpierāda sevi attiecīgajā jomā), ērti (vīrišķīgi) ģerbušās, ērtām (vīrišķīgām) frizūrām etc etc etc

Tās sievietes, kas vēsturē ir palikušas ja ne ar sievietes lomai atbilstošiem sociālajiem parametriem, tad vismaz ar sievišķīgu tēlu, ir saistāmas mazāk ar kādu konkrētu darbības jomu, vairāk ar seksualitāti un saviem (daudzajiem//salvenajiem) partneriem. Taču, mēs visas zinām, KĀDA ir attieksme pret sievietēm, kas neslēpj savas seksuālās dziņas (etc), tamdēļ līdz tam, šķiet, ka tikai imitējot vīriešus (un iemiesojot vīriešu stereotipus par pretējo dzimumu) ir iespējams kaut ko panākt...

jūs tas apmierina?

Anetei! Anetei! Anetei!

še!

Labvakar, dārgais draugs.

šodien es zaudēju.

seksīgās čusku tupeles seksīgajām čūskām

zumm zumm

piekarini man zvaniņu.
sapūtīsim manos matos pīlītes

gaišā piemiņā II

no shanalogic

saldais sentiments

Gaishaa pieminjaa, ar sveicieniem Toyme.

jā, jā, priecīgi

ēēēh, atkal tie suņi....

duz laims

nu sunjuk

man shodien dzimshansdiena.

lietus parīzē c)versija

Tipa parīze. ne gluži lietū, bet tikpat 'gleznaina' kā šušu

lietus parīzē b)variants

tipa kkas no šušu tēmas par sapņošanas apakštēmu arī laikam ar Parīzi saistīts

P.S. pornogrāfisku bildīšu uzkrāšana un ievietošana publskos medijos izveikta ar 'mākslas' attaisnojumu. Darba autors - kontroversiālais un ļoooti daudzu nemīlētais mākslinieks Andrē Serrano

lietus parīzē a)variants

tipa kkas no šīs banālās sērijas. lietus. Parīze.

šu šu +

mazliet turpinot iepriekšrakstīto un bildi. Domāju par lietu un par to, kā tas piesūcas drēbēm, sasūcas tajās, sa.lien spraugās un drēbes kļūst smagas, slapjas, lipīgas un staipīgas.
tad, kad bilde Parīzē uzņemta, tad laika vēl trakāk, ka milzīgas kleitas paliek kā svina spilveni, salst kājiņas un rociņas, ir slapjš kakls un pakakle, ausis un kāju pirksti. Bet jauki, ka blakus vīrietis. viņš var turēt lietussargu un sieviete var vienkāršāk notēlot, ka viss ir labi un skaisti.
jā.
es apstiprinu sevis teikto. Paldies par uzmanību :*

Parīze lietū

mazliet šu šu

ārā slapš draņķis. viss pil un tek, un es slīdu tam visam pāri.
runājot par tupelītēm un par fetišu. Fetiša zīmes esot indekiskālas: tas nozīmē, ka tās norāda uz kaut ko citu. varbūt uz uzbudinājumu?
un tupeles ir fetišs. Ja man būtu jādomā, uz ko tās norāda, nelūkojoties Freida vai Lakāna piezīmēs, es varētu domāt, ka uz varu, uz pārākumu, uz sasliešanos stāvus un iztaisnošanos.
Kristoferu redzēju sapnī. Viņš priecīgi ziņoja savai draudzenei, ka arī man netīk nenormāli drāzties ļaužu pārpildītā gaitenī.
tur bija kaut kas smieklīgs.
Nez kur Olga. varbūt nosalusi, pārsalusi. varbūt dzīvo ledus viesnīcā un sūc ledus aukstu vodku. siltās kabzeķītēs un cimdiņos.
Olga, atsaucies.
Dzīvosim kopā, ko.

Seksīgās govju tupeles seksīgajām govīm un tupelēm

Nedaudz konceptuālisma gudrajām meitenēm

pruuses jaunkundzes dienas saruna

pruuses jaunkundze izskataas nekaartiiga: kaa Juus izskataaties, jaunkundz!
tantes noraadiis, kaa vinjai geerbties, vai tikai kaa negeerbties.
Jums matu gumija sashkjobiijusies, Jums zekjes noshkjukushas. savaacieties. sakaartojiet matus, nomazgaajiet rokas, kur ir juusu sejas sminjkjis!!!!
pruuses jaunkundze sarks un baalees. sabaaziis rokas kabataas.
lieciet man mieru, es esmu dusmiiga. gribu veel vairaak ar kakjiem pleesties.
kaa Juus runaajat jaunaa daama! tas ir kas nedzirdeets!
jaa nedzirdeets. es pati sevi nedzirdu. Jums, omiit, laiks gultaa, jo peec 9iem vecas tantes katafalks pa pilseetu dzenaa.
pruuses, jaunkundz, kaa juus taa vareejaat runaat! mees ar Juusu teevu esam seni draugi.
un mans teevs juus taa arii neveeleejaas par manu maati.
ak, pruuses jaunkundz.
es sakaartoshos bet juus jauna nekljuusies.
sejaa sejaa jums visu to meelinju.

bungotavas meitenes

"Pirms dažiem neilgiem mēnešiem biju bijis parasts dīkdienīgs universitātes jauneklis, galma ierēdņa dēls, kas dzīvo tēvam piešķirtajā C kategorijas mājā un domā par savas zemes izcilajiem cilvēkiem, ilgodamies pats reiz kļūt izcils, bet neredzēdams savā sīkajā dzīvītē nekādu iespēju nokļūt uz šā izcilības ceļa; jauneklis, kas spēj vienīgi klausīties dziesmas no filmām, ļauties jūtām, kādas tās izraisa un pēc tam padoties apkaunojošam privātam netikumam un mokās nomāktībā par mūsu pasaules seklumu un mūsu dzīves verdziskumu. Un piepeši mana dzīve bija pārvērtusies visos sīkumos. Jutos gluži kā bērns, kas pēc lietus ieraudzījis peļķē debess atspīdumu un sagribējis iepazīt bailes, vienlaikus apzinādamies, ka atrodas drošībā, tāpēc ar pirkstu pabakstījis peļķi, bet peļķe pēc šī pieskāriena pārvērtusies sabangotā straumē, kas tagad nes ziņkāro bērnu projām. un šo pašu nedaudzo minūšu laikā izveidojās mans pasaulskatījums: tā vairs nebija vienmuļa, parasta vieta, kur staigā un strādā parasti cilvēki, bet vieta, caur kuru plūst neredzamas straumes, gatavas jebkurā brīdī aizraut sev līdzi nepiesardzīgos un neuzmanīgos"

laimīgu, laimīgu!

olgai

olga varētu kaut ko ierakstīt savā emuārā. davaj.

laimīgi

jaunais gads šodien.
un man žēl, ka to nedarīju gaišāku, ka samaitāju laikam.
ēdu ābolu, apēdu un atstāju serdi uz lampas podestiņa. smieklīgi izskatās, jo tur ir arī saspraude un dzēšgumijas gabaliņš. un mazliet vadiņu.
dzeru citronmētru tēju, pusdienās ēdu rasolu un visu laiku dzeru tēju.
it kā viss mierīgi. nav tā, ka līdz galam, bet vispār ir.
neko neklausos, neko neskatos, rakstu darbus sesijai un jūtos nomākta. bet tā mierīgi nomākta. tagad tikai jāgaida, kad būs vētra.
paskatījos uz jauno dienassgrāmatu, kura sarkanos ādas vākos un zeltītiem rakstiem. glīta. ar magnētu. vēl man ir zila salmu cepure, kas man dāvana no vārda dienas. paldies arī par to.
sarakstīju visu, kas jāizdara sesijas laikā.
daudz daudz.
gribu augt un augt un kļūt spējīgāka un labāka un vēl labāka. un izdarīt pareizos gājienus. jā..

laimīgu jauno gadu. būs vēl labāk!