varbūt nav tik traki. varbūt iemesls, kāpēc sievietes, kas nav izteikti sievisķīgas un bez bērniem sasniedz vairāk, jo viņas neinteresē ģimenes dzīve. nevis tāpēc, ka viņam tā ntiek piedāvāta. un vrbūt vīrieši pieņem savā lokā tikai tās sievietes, kas spēj dmeonstrēt atbilstošu attieksmi: tādu, kas ir līzīga vīriešu attieksmei. jo pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka vīrieši nevēlas seksuāli uzbudinšu objektu sev balkus, ja ir jāstrādā un jādomā.
mani nekas neapmierina.
un es neredzu neko sliktu tajā, jkaja beibe nevēlas kļūst par politisku līderi, bet vēlas audzināt bērnus un maigoties ar vīru.
un nekas slikts nav arī tad, ja ir pretēji vai tas viss samaisīts kopā.
tā ir vēsture. nav ko par to raudāt. tagad ir šis tas pamainījies. tāpēc man šķiet, ka būs labi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
bungotaaji
1 komentārs:
jā, bet problēma ir tā, a ko iesākt, ja grib abus? Lai ģimenes esamība automātiski nenozīmētu, ka tiec atstumts no 'darbīgajiem projektiem' vai nodošanās darbam netiktu uzskatīta par nosacījumu ģimenes atstāšanai otrajā plānā.
Vai tiešām ar vienu dibenu nevar uz divie krēsliem sasēdēt? Manuprāt jāvar. Tikai tie aizspriedumi, aizspriedumi. klišejas un stereotipi...
Ierakstīt komentāru