bungotavas meitenes

"Pirms dažiem neilgiem mēnešiem biju bijis parasts dīkdienīgs universitātes jauneklis, galma ierēdņa dēls, kas dzīvo tēvam piešķirtajā C kategorijas mājā un domā par savas zemes izcilajiem cilvēkiem, ilgodamies pats reiz kļūt izcils, bet neredzēdams savā sīkajā dzīvītē nekādu iespēju nokļūt uz šā izcilības ceļa; jauneklis, kas spēj vienīgi klausīties dziesmas no filmām, ļauties jūtām, kādas tās izraisa un pēc tam padoties apkaunojošam privātam netikumam un mokās nomāktībā par mūsu pasaules seklumu un mūsu dzīves verdziskumu. Un piepeši mana dzīve bija pārvērtusies visos sīkumos. Jutos gluži kā bērns, kas pēc lietus ieraudzījis peļķē debess atspīdumu un sagribējis iepazīt bailes, vienlaikus apzinādamies, ka atrodas drošībā, tāpēc ar pirkstu pabakstījis peļķi, bet peļķe pēc šī pieskāriena pārvērtusies sabangotā straumē, kas tagad nes ziņkāro bērnu projām. un šo pašu nedaudzo minūšu laikā izveidojās mans pasaulskatījums: tā vairs nebija vienmuļa, parasta vieta, kur staigā un strādā parasti cilvēki, bet vieta, caur kuru plūst neredzamas straumes, gatavas jebkurā brīdī aizraut sev līdzi nepiesardzīgos un neuzmanīgos"