otrdiena, 2009. gada 20. janvāris

piektdiena, 2009. gada 9. janvāris

man līdzi ir viena tukša soma

labvakar mārai mellēnai. viņa meklēja mazus cilvēciņus rudens lapās un bieži teica "... un vai tu zin'". laikā, ka mani tas tracināja, tā bija maza bēda, jo rīgā šāva ar pistolēm un automātiem, cilvēki maskās sita citus un iebaidīja. un tēti un brāļi, māsas un mammas sēdēja starp dzeloņdrātīm un betonu klučiem, sildījās biadījās un dziedāja.
Es to visu redzēju mazliet, bet man daudz stāstīja. un es skatījos fotogrāfijas.
bet māra mellēna bija mammas draudzene. tā gan arī nekad neesmu viņu sastapusi mūsmājās. tomēr ceru, ka viņai viss labi.

elfrīdas nopūtas

sapņos Elfrīda redzēja savu sargeņģeli. viņš vadītja troleibusu, kura durvis klusi nopūtās un raudāja. tajā zilacaini ļaundari pazuda, bet Elfrīda atrada mieru.
Vēl sargeņģelis vadīja lielu hammeru, kas pasargāja no plīstošām pudelēm un skārda bundžām, kuras meta satrakoti tēvaiņi gribēdami iebaidīt un atņemt dārgumus. iebraucis arī neizbraucamos kanālos, eņģelis ar plikām kājām sargāja Elfrīdas skaisto mīlu ar citu Elfrīdu.
Elfrīdas dārzā staigāja milzu baloži ar zaļiem izspicētiem knābjiem, kuru galos gozējās acis. Ļaunie radījumi mirs.

bungotaaji

bungotaaji