labvakar mārai mellēnai. viņa meklēja mazus cilvēciņus rudens lapās un bieži teica "... un vai tu zin'". laikā, ka mani tas tracināja, tā bija maza bēda, jo rīgā šāva ar pistolēm un automātiem, cilvēki maskās sita citus un iebaidīja. un tēti un brāļi, māsas un mammas sēdēja starp dzeloņdrātīm un betonu klučiem, sildījās biadījās un dziedāja.
Es to visu redzēju mazliet, bet man daudz stāstīja. un es skatījos fotogrāfijas.
bet māra mellēna bija mammas draudzene. tā gan arī nekad neesmu viņu sastapusi mūsmājās. tomēr ceru, ka viņai viss labi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
bungotaaji
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru