svētdiena, 2015. gada 13. septembris
piektdiena, 2015. gada 8. maijs
es nevaru uzrakstīt to sūda darbu, man tas riebjas. No sākuma nevarēju, jo bija nepieciešams pārgriezt to nabassaiti ar akadēmiju, ar būšanu kādu profesoru studentam, apzināties sevi kā patstāvīgi domājošu un spējošu būtni. Pēc tam, kad tas tika sasniegts, akadēmija vairs nešķita interesanta un svarīga. Man patīk strādāt. darīt. dzīvot savu dzīvi u.t.t., un akadēmiskie pienākumi šķiet kā tāds rēgs no pagātnes, kas atņem dzīvību.
bļāāā, nu, kā lai uzraksta?! Riebjas! :(
es gribu aizrautīgi strādāt. es gribu relaksēti pavadīt laiku ar E pēc skolas, ejot vis kaut kur, darot visādas lietas, gribu varēt pa novakarēm iziet ārā, pasēdēt ar ļaudīm kafejnīcā, iedzert, neskatīties pulkstenī, gribu peldēt, kāpt un vingrot katru dienu. gribu aizbraukt kkur ārpus. 7 gadus esmu bijusi no šī nošķirta, septiņus fakin gadus stress, nevarēšana, laika trūkums etc. fakinais grāds, fakinā augstskola!
otrdiena, 2014. gada 30. septembris
rudens
Šķiet, ka vasara bija ļoti īsa. Vienu mēnesi? vairāk nē. Trūkst karstuma. Jāiet uz solāriju. mmm
piektdiena, 2014. gada 19. septembris
trešdiena, 2014. gada 6. augusts
piektdiena, 2014. gada 18. jūlijs
otrdiena, 2014. gada 13. maijs
Es ļoti gribu mainīt savu dzīvi. Bet vēl nedaudz jāpaciešas, jāskož zobi, jāpiepūš vaigi, jāaiztur elpa. drīzdrīz (lai gan ne pavisam ne tik drīz).
No otras puses, Kristofers Robins piedzīvos savu desmito dzimšanas dienu. Ar dāvanu no pagātnes, kas kādreiz bija sākums un tagad iezīmēs beigas. hip hip, urā.
pirmdiena, 2014. gada 17. februāris
pavasaris nāk?
ziema ir gara, gara
esmu labi uzvedusies jau vairākus mēnešus. kā gribas beidzot sevi palutināt
esmu labi uzvedusies jau vairākus mēnešus. kā gribas beidzot sevi palutināt
piektdiena, 2014. gada 3. janvāris
truukumi
sāku skaitīt lietas, pēc kurām neilgošos:
ar sviedriem piesmakušais kabinets
nīgrais un ērcīgais un kašķīgais operators
vadītaja, kura mani kopš pirmās dienas nepieņēma
pusizjukušais stacionārais telefons
mūžīgā pakaļskriešana visādiem muļķiem
nīgrais un ērcīgais un kašķīgais operators
vadītaja, kura mani kopš pirmās dienas nepieņēma
pusizjukušais stacionārais telefons
mūžīgā pakaļskriešana visādiem muļķiem
otrdiena, 2013. gada 24. decembris
trešdiena, 2013. gada 23. oktobris
pirmdiena, 2013. gada 5. augusts
piektdiena, 2013. gada 14. jūnijs
piektdiena, 2013. gada 5. aprīlis
kas zina kas nezina
man žēl, ka cilvēki ar bērniem bremzē. es skatos pati uz sevi un nesaprotu, kāpēc un kāda vella pēc es joprojām esmu vecmeita bez atvasēm. vienīgais iemesls, kas man šķiet pieņemams, ir tāds, ka mani draugi ar kuriem ir bijušas romantiskas un pat ne īsas attiecības, nekad nav gribējuši bērnus. nez kāpēc viņiem tā šķiet nepaceļama nasta.
man liekas, ka tas ir stulbi, turklāt kādreiz vārtrūmē rakstītais vecākai brāļa draudzenei par bioloģsko pulksteni, tagad var tikšķēt pret mani.
bet izvēle par labu iespējamam bērnam iespējamā laimīgā savienībā vai esošam mīlētam cilvēkam blakus bez iespējamā bērna ir diezgan sarežģīta.
ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris
10 gadi
vakar redzēju mūsus seno dienu filmu zvaigzni Mārci no neidentificētās filmas. noprotams, ka viņš grib izdot latviēsu superhakeri citu valstu varas iestādēm. nemaz neizskatījās smieklīgs. nosirmojis gan.
piektdiena, 2012. gada 14. decembris
ceturtdiena, 2012. gada 13. decembris
atpakaļ vasarā
pēc ziemas pavasaris nāks,
pēc ziemas pavasaris nāks
un visas bēdas gaisīs
un visas bēdas gaisīs
tā dzied zaļā varde laimes lācī.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
bungotaaji
