nekad nebiju domājusi, ka ir attaisnojama garlaicīga, monotona, gara un nesaprotama runa. bet tomēr ir. un jocigi, ka no prokurora puses. bet advokāti gan māk pieliekties, atspiest dūres pret galdu un mainīt balss tembru un intensitāti, izvēlēties dažāda rakstura vārdus un runāt tā, ka ļaudis saprot vairāk, lai gan arī viņi nespēj atteikties no pantu un likumu citēšanas no mitisku nosaukumu piesakušanas un vārdu labošanas. bet tas uz viņu sirdsapziņas.
un jocīgi, ka tiesnese kā tāda superzvaigne kavē pusotru stundu tiesas procesu, līdz atļaujas parādīties. un jocīgi, ka viss notiek tik ļoti lēni, it kā pašai lietai nebūtu nozīmes, vien procesam, kur katram nezināmas intereses.
vai prokurors saņem prēmiju, ka vinnē tiesu??