Es vairs nekad negribu sapņot, ja man rādās tik šausmīgi sapņi, kur nepārtraukti slīkstu, upe mani velk sevī un zeme mani velk sevī un es mūku, slēpjos, slīdu, skrienu, peldu, bēgu... jei bogu... par ko man tas viss. un tad vēl tā nenormālā nepakļaušanās nekādiem loģikas un fizikas likumiem. un vēl sava otra es satikšana.
vienīgais prieks, ka gailenīti atradu un pūtēju orķestri, ko diriģē mācītājs, kas ikdienā gan pārvietojas ar motocikletu.
bet vispār šausmīgi. tik briesmīgi, ka gulēt liekas, ka nav vērts.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
bungotaaji
5 komentāri:
ja sapnī redzot kādu mirstam, tad tam būs ilgs mūžs. ha.
jhesssss!
Uzraksti beidzot savu MA un dusēsi mierīgi! Zeme velk, ūdeņi velk, bļe, infanīli tev tie sapņi!
un miroņi esot uz laika (klimata) maiņu...
nu bet protams, ka man ir infantīli sapņi. šodien spēlējos ar CSI komandu. un vēl dejoju ar popzvaigsni barā pa ielām. :D
protams, ka infantili. kā gan citādi. tādi jau sapņi ir. tas jau tas labākais.
MAn atkal reiz bija sapnis, kur ļeņins kopā ar Bredu pitu tusojās kabrioletā pie mana nama durvīm un viniem riņķī apkārt visādas beibes, ieskaitot man pazīstamas :)
Ierakstīt komentāru