trešdiena, 2010. gada 24. marts

operas

Olga ir apakaļ no kalniem un spriežot pēc druskām, kuras var sameklēt tīklā un vēl šur tur, viņa laimīgi turpina savu dzīves svinēšanu un dzīrošanu kopā ar citiem, kam laiks, un prāts pareizajās vietās un lietās iestatīts.
tāpēc es viņai saucu! aiziet jūriņā!
bet šovakar man būs madāma Taruenīts, ko Džakomo Pučīni sarkastījis un un sakomponējis. man liekas, ka būs skumji, bet arī skaisti un patiesi. tad jau manīs, viss atkarīgs no tik daudzām lietām, ka kopā sasummējoties varbūt būs brīnumbrīnumiņš.

1 komentārs:

olga teica...

jā, viendien paklausījos kā tu braukā rinķī un stāsti par plūdiem, un tapēc likās, ka arī tu mani esi dzirdējusi :D

bungotaaji

bungotaaji