trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

ideja

tātad, dārzeņu pulkstenis it is!

otrdiena, 2010. gada 30. marts

vīruss

esmu zaudējusi ožu un garšu, pietrūkst tik ierasto ikdienas baudu. pat pēriens vairs nevilina. vairs neatceros, kur meklēt pozitīvās emocijas. nu labi, eju vannā.

piektdiena, 2010. gada 26. marts

jauna ziņa.
dusmas plosa pruuses jaunkundzes sirdi.
un kaut kāda nožēla.
kā lai atrod kādu, kas vakaros atnākt pretī un pavada mājās?
kur tādus ļaužus meklēt?
kāpēc tie, kuri šķiet tādi esam, beigās parādās ar trīs dūdiņām pie sāniem un tas viņiem der kā pietiekams atteikums? tad jau nav vērts.
nē, prūse, tu vienkārši esi pārāk piekasīga. nu kā kasīklis un kā vējdzirnavas.

trešdiena, 2010. gada 24. marts

aim kaming, aaagrh

tāds pavasaris, manā galvā viss jau ir sācies!

operas

Olga ir apakaļ no kalniem un spriežot pēc druskām, kuras var sameklēt tīklā un vēl šur tur, viņa laimīgi turpina savu dzīves svinēšanu un dzīrošanu kopā ar citiem, kam laiks, un prāts pareizajās vietās un lietās iestatīts.
tāpēc es viņai saucu! aiziet jūriņā!
bet šovakar man būs madāma Taruenīts, ko Džakomo Pučīni sarkastījis un un sakomponējis. man liekas, ka būs skumji, bet arī skaisti un patiesi. tad jau manīs, viss atkarīgs no tik daudzām lietām, ka kopā sasummējoties varbūt būs brīnumbrīnumiņš.

svētdiena, 2010. gada 21. marts

skroders sēž uz akas

svētdienas dienā sist pa taustiņiem un vērot līmeņus nav iepriecinoši, pa ceļam jāsalīst, bet dziesmas pie kanāliem un ugunskuriem, silda mazliet sirdi, tāpat kā dāmas, kas savos gados uz balkona rītos sveic sauli.
labrīt, saule, kur tu biji, pavasaris atnācis un šodien līst. tad jau govīm vasarā būs daudz piena, attrauc tautas ticējumi un vēl piebilst, ka vispār diena nomazgājusies, bet vasara būs karsta.
es ar gribētu to striķi ap to sauli apmest, pievilkt sev klat tuvu tuvu, samīļot, apdedzināt matu galus un uzacis, piededzināt šādas tādas pumpas un tad sildīties karstās jūras smiltīs
vakar bijām pie jūrjas, pastaigājām zem mēness sirpja, neiedzērām tēju ar glābējiem, bet beigās tējojāmies pie brāļiem Dakšiem.
pa pakšiem klīda maziņi rēdziņi un zīmējās uz grāmatu sāniem un stūriem.

sestdiena, 2010. gada 20. marts

ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

man atkal ir slikti slikti sapņi.
vakar vēl bija par pazušanu kosmosā un par krūšu deformācijām.
bet šonakt jau episkas drāmas ar pierakstiem par manu ieslodzīšanu un pazemošanu. tur vīri ar sasistām sejām man uzmācās un citus vālēja. un tas viss ir diezgan šķebinoši šodien.
varbūt pie vainas pēršanās par politiku, varbūt ir kas cits.

sestdiena, 2010. gada 27. februāris

what the hell, I had it for a
while. that beats the
other.

otrdiena, 2010. gada 23. februāris

pirmdiena, 2010. gada 22. februāris

what they want

(..) a God damned show
a lit billboard
in the middle of hell.
that's what they want,
that bunch of
dull
inarticulate
safe
dreary
admirers of
carnivals.

pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

veselais saprāts

man ļoti gribētos apvienot patīkamo ar veselo saprātu. līdz šim tas nav izdevies.

ceturtdiena, 2010. gada 4. februāris

un no pozitīvās puses

pēc mācību atvaļinājuma esmu īsta kaķene: apaļa un pūkaina

koncentrēšanās nometne

zilos lokus zem acīm vairs nespēj noslēpt brilles, kuru milzīgie rāmji izceļas uz bālās sejas fona

trešdiena, 2010. gada 3. februāris

A.D.R.Forte: Texas Hot

"Mornin,"I tell him. "Better get that yard done before it gets too hot."
But it's already hot.
Texas July morning. Neat-soaked air, moist and sticky like my fingers on my clit as I watch him from my window: Shirtless, denim shorts. Skin glittering with sweat.
Can you work it, baby, like you work that mower? Those power tools in your tricked-put garage. Like you drive that big, badass pickup truck. Can you make my pussy cream like this and make me beg for more?
Someday I'm gonna find my nerve to ask him over... make him mow my lawn.

ceturtdiena, 2010. gada 28. janvāris

johaiīd, kāpēc pirksti paši sitas pret taustiņiem. tingeltangelis un olas burbulis. viss vienā acī, un vienā ausī, otrā ir tikai straujšs asisspiediens.
sociālie portāli ir nogalinoši nomācoši.

citu dienu

kā tev šodien gāja? nezinu man bija murgaina nakts par nāvi un bailēm un mukšanu un viltu. bet no rīta nevarēju izcelt laukā kājas no gultas. brokastis nepaēdu, jo kavēju darbu. aizskrēju, sēdēju un klab man aproce pret galdu. bet Krauklis blenza uz manām krūtīm.
snieg sniegs, nāk miegs, neko negribas, bet darbu tik daudz tik daudz kā jūra un kā pļavas.
kas citādāk? nekas īpašs.
marijas annas un žannas, spēlē klasītes, cep pankūkas uz pannas. un tad vēl nožāvājas pie tējknannas, gatavojot pieneņu tēju pavasarim un mannā putru ar redīsu un meža zemeņu zapti.

trešdiena, 2010. gada 27. janvāris

āķi

pastāstīšu kā man iet.
man ir daži āķi lūpās un citur. viens āķis ir tāds, kas iemetis pa seju ar kaltu metāla rozi. aizveda uz kino un es jūtu tikai un vienīgi nogurumu un riebumu pret sevi. tā kā tas laikam ir nokārtots, jo viss kopā rezultējās manā nerunāšanā un steigā
otrs man sametis ar svaigi žāvētu veļu un krievu romancēm. tie, kas zina, tie lai klusē. esmu lēna, nesavtīga, nezinu, kas notiek, tāpēc klusēju arīdzan. tikai nepatikas nav pret sevi tik daudz. tur es varētu arī ļauties, ar noteikumu nelielu un lielu brīvību.
trešais ir sens kā pasaule un tas man āķi iemetis jau sen. tas tur stāv un stāv un rūsē. sāp arī tāpēc jāgaida, kad norūsēs un beigsies.
tad būs citādāk.

bungotaaji

bungotaaji