slikta veiksme vai likteņa pirksts? mirkļa iegriba vai lielā mīla?
jau liela un joprojām bez drosmes dzīvot šodienai un ar sapni par saulaino nākotni

Pēc dejām

viņš jautā: - Studē?
olga (ar nopūtu): - Nē
viņš: - Mācies?

rudeņos man gribas visu vai neko

svētdiena

ar Luciferu nostaigājām gar upi: spilgtas gaismas un dzestrs gaiss. apkārt grābj lapas un paslēpes spēlē.
tagad jāmeklē slota un jāmēž laukā sanestās smiltis istabā. bet rīt kaunpilns rīts darbā. tas nemaz nav uzmundrinoši.

nepiemērotais brīdis

krievu drāmas teātris, ček!
liriskās drāmas otrā cēliena ainā par to kā veca mīla nerūs pievienoju arī savu puņķaino degunu elsojošajai zālei. un viņš sāka mani mierināt. izrādes laikā. come on.

cik gan man patīk kāpt uz vecajiem grābekļiem! otrajā reizē tam belzienam pa pieri jābūt līdzīgam kā pirmajā mēģinājumā, vai ne?

http://www.youtube.com/watch?v=um1wt5UDdY0

ta'tad ziņoju vispaļāvīgi Kritoferam, ka londona ir izstaigāta: anna un olga ir nogurušas. bet olga lai stāsta pati.
anna patika viss kas: nu sākot ar mierīgajiem ar dzīvi apmierinātajiem pensionārie šņorzābakos, raibās žallēs un žaketēs, līdz pat sidram, kas negaršo pēc saldas un pretīgas limonādes. un protams angļu brokastis, ķīniešu vakariņas un kafijas pusdienas.
Būtu gan jaukāk, ja pilsēta būtu lētāka: bet tupelītes tur skaistas, tirgi raibi ar parpaliņām un līdzās vēl lietus, saule un dārzi: gulbju daudz, pīļu daudz un ielu uzkodu daudz. pilis lielas kā mājas un parki kā pagalmi.
bet tas viss štrunts, pabi ta ātri ciet jau 11tos un tad miers un klusums ielās.
bučas.

Air doll iespārdīja manu pakaļiņu:
treileris
Pēc noskatīšanās tāda neomolīga sajūta, ka uzzināju par daudz to, ko nemaz negribēju zināt.

esmu stāvoklī un nezinu, no kā. diezgan jocīga sajūta: tāds kā izmisums, tāds kā prieks. un tad pie manis atnāk bijušā drauga meitene un lūdz, lai es viņai neatņemu puisi. tā man šonakt sapņos gāja kopā ar vilciena katastrofu.

from a wine-stained notebook

could I but wash away meaning like a sore, and would that the animal in my wisdom eat and disgorge my tender brain

sliekas sarakušas kurmju rakumus, vēl brūklenes un kura sēne īstā. vēl tur sūnas un ķērpji nesu mājās alu, pirts. tā mēs skatāmies muļķīgas filmas un griežam klēpi sēņu. ilgi un cepam.

vakar tātad man zvanīja kāds vīrietis, nē, tas bija šodien.
vispār jau smk: esot gandrīz noslīcis mežā grāvī vai purvā. es vienkārši šito nesaprotu. nu kā var tā notikt: tad viņu notriec mašīna, tad viņš gandrīz noslīkst grāvī un tad vēl gandrīz nosvilina sev dzīvokli, aizdedzinot netīši krāsu.
es viņu nesaprotu.
miers labi

jo ho ho

Nemiers sirdī un mīlestības tik daudz, ka nezinu, kur likt!

Šķiet jaunie guaranas vitamīni spārda dirsu.

jaunākais aizlidoja prom mācīties. atkal. man vienmēr žēl, ka viņš brauc prom.
piezvanīja mamma teica, ka mani mīl un lai es neskumstu. es saku, būs jau labi.
vakar skatījāmies vecās kasetes: jūra, jāņi, izlaidums 9 klase. skatījāmies un tur nekas nemainās: man sejā tāpat manāms kaut kāds neapmierinātīgums ar dzīvi.
bet 6dien satiktu latv.val. skolotāju viņa tik priecīga teica, ka aicinās mani runāt ar skolēniem.
man vispar bija fūga, bet lai jau es piekritu.

kādam te ap šo laiku kaukādai jubilejai būtu jābūt. +/- 3 dienas. līdz ar ko cenšos tā kā trāpīt vidējā zelta ceļā un APSVEIKT!

uzmanība mnai nogurdina. naktī plikiem peldēt ir jauki, jauki arī kādreiz iet garā bezmēŗķīgā pastaigā ar viskija pudeli un brīvām kājām. bet ja tas ir katru dienu, tad man šķiet, ka mani apzog. vīrieši tik neganti izlutina sievietes, kā man tas riebj. un nevajag man visus neiedomājamos krāmus, kurus nolikt uz plauktiņa. tāpat man nevajag arī skūpstus īsziņās un laimīgos smaidus un bučas reizi 10minūtēs. es te dzīvojos ar sevi, piespiežos pie loga un saku: man ir labi.