cik glīts ir Tavs vārds, cik silts tavs smaids un cik priecīgas tavas acis. mezōnīgi mīlu Tavu augumu un skūpstu Tavas pēdas. un tavos svētkos vleku svētku drānas, kleitas un uzkrāsoju sev acis uz plakstiņiem.
skrienam kopā pa lauku un meklējam izkaisītās zāles sēklas un sēklas vispār. Un Tu līgojies kā priede, kā ābele, un tavi zari pilni rudens nogatavojušos ābolu. kad vēl man tos plūkt, ja ne tagad? ievu ziedu akrstumā ēdam asaras un spēlējam spēles ar ēnām un doktoru aikāsāp
Būs kūka un līs piens un ķīselis. medus urdziņas piepildīs ķermeņa bedrītes un iedobumus un slīksim mīkstajā dzintarā.
ak, daudz laimes.
kuce.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
bungotaaji
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru