pirmdiena, 2010. gada 19. jūlijs

veldze

un ko nu? esmu lielā apmulsumā no tā, ka manas vēlēšanās piepildās. visa labā gana, bezmazvai jāsāk nodarboties ar sabiedrībai derīgām lietām :))) (tikai pajokoju par tiem labajiem darbiem)

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

laivu brauciens beidzies, tik pat ātri, cik izdomāju tajā tomēr braukt, tikpat āri pie sevis klusībā spriedu, ka nu gan taisu baigo kļūdu. bet tas nekas. es vispār vairs nevaru izturēt jokus par saviem pupiem. nezinu laikam tiešām sāk besīt. vēl es spriežu, ka vīrieši ir skaisti un labi, tikai ne jau visi ir vajadzīgi un derīgi. un tie, kuri, saka, ka man jādzer, jo tā es kļūstu mīlīgāka, tie tikai grib kniebties. bet es viņiem piedodu un saprotu, ka citādi es esmu ledus klucis. murrr..
vispār bija grūti.

piektdiena, 2010. gada 25. jūnijs

sauļoties sauļoties sauļoties

braucam sauļoties! gaidu jūs saulkrastos, bučas!

svētdiena, 2010. gada 13. jūnijs

mazliet rakstura

zelta vidusceļš ir garlaicīgs, vai nu visu vai tad neko. jāattīsta filmiņa un jāmet miers!

svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs





man ir prieks, ka Olga un Prūses jaunkundze šeit vēl dzīvo. Varētu vēlos vakaros, kad virtuvē tiek aizvērti aizkari un iedegta galda lampiņa, iegriezties ciemos uz tēju :*

ceturtdiena, 2010. gada 27. maijs

apkārt man ir vai nu puikas vai aizņemti vīrieši.
iedzeršu rumu ar doktoru parnasu.
šī taču ir pilnīga miera oāze, atelpas brīdīs no pārdesmis lasītājiem un stiliem, kas nāk līdzi no citiem.
papīrs ir tik jauks: divas grāmats, kur memuāriem izpausties.
bēniņos glabājās līķis tādā pusjukušā zārkā. suns to atrada un steidzīgi muka bailēs prom. laikam nelabs tas līķis būs bijis.
labaķ tie ļaudis būtu spēlējuši mīlēšanos, bet viņi kaujas un besās paši laukā un mētājas ar solo un pirkstiem.
kāpēc man būtu jāinteresējas par jūsu vingrošanu un skaistajiem ķermeņiem? kas man no tā. uz mirkli taisnāka mugura un kaitinoša meitene blakus, kas grūsta krēslus, runā ar vecmāmiņu un baksta plecus.

pirmdiena, 2010. gada 17. maijs

darbā rutīna, tāpēc varu domāt par puikām uz nebēdu.
tagad man divi laikam patīk.
viens, kas ir jau sen, bet bija nozudis, bet tagad ir apakaļ. tik viņš nesasniedzams, jo priecājas par visādām citām pasaulē, kuru atslēga glabājas pie belcebula, kas kož nost smadzeņu šūnas un ārda dzīves. ar viņu jau šis tas bijis un atminos sevi sajūsmā stāstām par aizraušanos. toreiz kristofers izbesījās. ak jā, tās bija saldas dienas.
tas otrs ir arī pasens stāsts, kurš pilnīgi droši nekad neīstenosies, bet tāpat savās iedomās atļaujos brīžiem pieminēt un iedomāt kā būtu ja būtu.
tā lūk dāma un kungs.

piektdiena, 2010. gada 14. maijs

sestdiena, 2010. gada 8. maijs

klipatas

pazaudēju nīčes auskaru, kas ir ļoti skumji, turklāt no rīta, ejot satikties ar tēvu. iekodām zivis pusdienās
parunājām par ģimenes lietām. skumjās lietas arī sekoja. un tad vēl tas atgādinājums, ka vienai dzīvot nav diezko jautri un man vajadzētu kādu uzmeklēt.
es gandrīz apraudājos, tomēr pateicu, ka laikam gan nē un pie šīs sarunas varam atgriezties rudenī.
nu tā.
bet vakar laicīgi beidzu un ar maziņu maziņu pālīti brālīti biju mājās.

trešdiena, 2010. gada 21. aprīlis

ideja

tātad, dārzeņu pulkstenis it is!

otrdiena, 2010. gada 30. marts

vīruss

esmu zaudējusi ožu un garšu, pietrūkst tik ierasto ikdienas baudu. pat pēriens vairs nevilina. vairs neatceros, kur meklēt pozitīvās emocijas. nu labi, eju vannā.

piektdiena, 2010. gada 26. marts

jauna ziņa.
dusmas plosa pruuses jaunkundzes sirdi.
un kaut kāda nožēla.
kā lai atrod kādu, kas vakaros atnākt pretī un pavada mājās?
kur tādus ļaužus meklēt?
kāpēc tie, kuri šķiet tādi esam, beigās parādās ar trīs dūdiņām pie sāniem un tas viņiem der kā pietiekams atteikums? tad jau nav vērts.
nē, prūse, tu vienkārši esi pārāk piekasīga. nu kā kasīklis un kā vējdzirnavas.

trešdiena, 2010. gada 24. marts

aim kaming, aaagrh

tāds pavasaris, manā galvā viss jau ir sācies!

operas

Olga ir apakaļ no kalniem un spriežot pēc druskām, kuras var sameklēt tīklā un vēl šur tur, viņa laimīgi turpina savu dzīves svinēšanu un dzīrošanu kopā ar citiem, kam laiks, un prāts pareizajās vietās un lietās iestatīts.
tāpēc es viņai saucu! aiziet jūriņā!
bet šovakar man būs madāma Taruenīts, ko Džakomo Pučīni sarkastījis un un sakomponējis. man liekas, ka būs skumji, bet arī skaisti un patiesi. tad jau manīs, viss atkarīgs no tik daudzām lietām, ka kopā sasummējoties varbūt būs brīnumbrīnumiņš.

bungotaaji

bungotaaji