ieliku zelta auskarus. satikšu pc kādreiz un vinš teiks, cik ļoti viņam tie nepatīk, jo ir no zelta un zelts ir tik ļoti krieviski lēts. un es neko nevarēšu pateikt, tikai paskumšu mazliet un viss.
un turpināšnu nēsāt, jo nespēju pretoties tādām mazām lietām, kas man priecīgi dara.
un tā...
bet varbūt es satikšu kādu, kas teiks, cik jauki, ka man zelta auskariņi kā mazas dāmu cepurītes un tik mīlīgi, tik superglīti, ka gribas tos kopā ar austiņām ielocīt savā kabatā un nēsāt līdzi, lai brīžiem var paskatīties un labi justies.

man liekas, ka man tomēr ir 19 gadu, vairāk nē, citādi es tik ļoti neatgādinātu sev nelaimīgu pusaudzi, kas neko nesaprot un jūtas neveikli. un nespēj attaisnot savu izvēli.