lūk, šonakt sapņos niknie asinssuņi, kas atriezuši ilkņus uzbrūk. un es turu viņu žokļus un saspringstu tā, ka līdz asarām.
un vēl es gaidu bērnu nezinot no kā.
paldies par saldo miegu.
pirmdiena, 2010. gada 18. janvāris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru