noskūpstīju vēderu un pamodos, pirkstos vēl siltums un dejas, bet degunā jau iesitas aukstais gaiss, kas matos sasalis un pa vaigiem nopilējis uz spilvena.
žanna. vajadzētu atkal satikties, Tu man uzdāvinātu bārbiju un novelcenes, un končas, es Tev padziedātu par tumšiem mežiem. Tu grieztu no metāla mazus cilvēku stāvus, un es tos spraustu jūrmalas smiltīs. tev melni mati un smaids kā saule.
man dzeltena pufaika un rakstaina cepurīte.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
bungotaaji
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru