ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

wellcome to the club

juhū! beidzot man arī ir noskaidrojusies pavisam īsta bērnības trauma! tātad: vīriešus uztveru kā izklaidi, viņi ir mani rotaļu biedri, brīvdienas un atpūta. dodu pieci, ka tas ir visīstākais tēva komplekss, attiecību modelis no bērnības, un tā tālak, vajadzētu tikai tagad tam piemeklēt smuku nosaukumu no gudrām grāmatām, jesss. es to sauktu par Izklaides kompleksu :)

4 komentāri:

anna pruuse teica...

izklaide ir izklaide, kāds tam sakars ar tēvu?

anna pruuse teica...

respektīvi jautājums ir: vai tēvs bērnībā bija vienīgais rotaļu biedrs, jo atminoties savu bērnību attiecības, kas ir ar tēvu ir atšķirīgas no attiecībām ar rotaļu biedriem, tb. izklaidēm.

olga teica...

tēvu sastapu tikai brīvdienās, kamēr augu, un tad viņš vienmēr bija izdomājis kādu izklaidi. mēs vienmēr braucām kaut kur prom. mājas ikdienā vīriešu nebija.

Kristofers Robins teica...

nu vo, apziniet un tālāk apziniet, ka tā ir nevis tava, bet tavu radītāju dzīve un patterni un sāc strādāt pie pati savējiem!!!

bungotaaji

bungotaaji