annas šokolādes kūkas ideja naksnīgā izpildījumā

nupat arī bungotavā iestāsies gastronomiskā ziema :)

vispār šaubas par savām spējām. ir draudzenes kas man šķita, ka mani mīl, bet nu jau kā mēnesi nerunā. neceļ tel. un neatbild uz ziņām draugos runā tikai par to, kas ir neizbēgami: darbi un pienākumi.
vai man jāsatraucas, ka es tieku pamesta un esmu kādu kļūdu nostrādājusi?

klasika

no šāda lenķa itāļu dizaina klasiku iespējams aplūkot Triennāles dizaina muzejā

slikta veiksme vai likteņa pirksts? mirkļa iegriba vai lielā mīla?
jau liela un joprojām bez drosmes dzīvot šodienai un ar sapni par saulaino nākotni

Pēc dejām

viņš jautā: - Studē?
olga (ar nopūtu): - Nē
viņš: - Mācies?

rudeņos man gribas visu vai neko

svētdiena

ar Luciferu nostaigājām gar upi: spilgtas gaismas un dzestrs gaiss. apkārt grābj lapas un paslēpes spēlē.
tagad jāmeklē slota un jāmēž laukā sanestās smiltis istabā. bet rīt kaunpilns rīts darbā. tas nemaz nav uzmundrinoši.

nepiemērotais brīdis

krievu drāmas teātris, ček!
liriskās drāmas otrā cēliena ainā par to kā veca mīla nerūs pievienoju arī savu puņķaino degunu elsojošajai zālei. un viņš sāka mani mierināt. izrādes laikā. come on.

cik gan man patīk kāpt uz vecajiem grābekļiem! otrajā reizē tam belzienam pa pieri jābūt līdzīgam kā pirmajā mēģinājumā, vai ne?

http://www.youtube.com/watch?v=um1wt5UDdY0

ta'tad ziņoju vispaļāvīgi Kritoferam, ka londona ir izstaigāta: anna un olga ir nogurušas. bet olga lai stāsta pati.
anna patika viss kas: nu sākot ar mierīgajiem ar dzīvi apmierinātajiem pensionārie šņorzābakos, raibās žallēs un žaketēs, līdz pat sidram, kas negaršo pēc saldas un pretīgas limonādes. un protams angļu brokastis, ķīniešu vakariņas un kafijas pusdienas.
Būtu gan jaukāk, ja pilsēta būtu lētāka: bet tupelītes tur skaistas, tirgi raibi ar parpaliņām un līdzās vēl lietus, saule un dārzi: gulbju daudz, pīļu daudz un ielu uzkodu daudz. pilis lielas kā mājas un parki kā pagalmi.
bet tas viss štrunts, pabi ta ātri ciet jau 11tos un tad miers un klusums ielās.
bučas.

Air doll iespārdīja manu pakaļiņu:
treileris
Pēc noskatīšanās tāda neomolīga sajūta, ka uzzināju par daudz to, ko nemaz negribēju zināt.

esmu stāvoklī un nezinu, no kā. diezgan jocīga sajūta: tāds kā izmisums, tāds kā prieks. un tad pie manis atnāk bijušā drauga meitene un lūdz, lai es viņai neatņemu puisi. tā man šonakt sapņos gāja kopā ar vilciena katastrofu.

from a wine-stained notebook

could I but wash away meaning like a sore, and would that the animal in my wisdom eat and disgorge my tender brain

sliekas sarakušas kurmju rakumus, vēl brūklenes un kura sēne īstā. vēl tur sūnas un ķērpji nesu mājās alu, pirts. tā mēs skatāmies muļķīgas filmas un griežam klēpi sēņu. ilgi un cepam.

vakar tātad man zvanīja kāds vīrietis, nē, tas bija šodien.
vispār jau smk: esot gandrīz noslīcis mežā grāvī vai purvā. es vienkārši šito nesaprotu. nu kā var tā notikt: tad viņu notriec mašīna, tad viņš gandrīz noslīkst grāvī un tad vēl gandrīz nosvilina sev dzīvokli, aizdedzinot netīši krāsu.
es viņu nesaprotu.
miers labi

jo ho ho

Nemiers sirdī un mīlestības tik daudz, ka nezinu, kur likt!

Šķiet jaunie guaranas vitamīni spārda dirsu.

jaunākais aizlidoja prom mācīties. atkal. man vienmēr žēl, ka viņš brauc prom.
piezvanīja mamma teica, ka mani mīl un lai es neskumstu. es saku, būs jau labi.
vakar skatījāmies vecās kasetes: jūra, jāņi, izlaidums 9 klase. skatījāmies un tur nekas nemainās: man sejā tāpat manāms kaut kāds neapmierinātīgums ar dzīvi.
bet 6dien satiktu latv.val. skolotāju viņa tik priecīga teica, ka aicinās mani runāt ar skolēniem.
man vispar bija fūga, bet lai jau es piekritu.

kādam te ap šo laiku kaukādai jubilejai būtu jābūt. +/- 3 dienas. līdz ar ko cenšos tā kā trāpīt vidējā zelta ceļā un APSVEIKT!

uzmanība mnai nogurdina. naktī plikiem peldēt ir jauki, jauki arī kādreiz iet garā bezmēŗķīgā pastaigā ar viskija pudeli un brīvām kājām. bet ja tas ir katru dienu, tad man šķiet, ka mani apzog. vīrieši tik neganti izlutina sievietes, kā man tas riebj. un nevajag man visus neiedomājamos krāmus, kurus nolikt uz plauktiņa. tāpat man nevajag arī skūpstus īsziņās un laimīgos smaidus un bučas reizi 10minūtēs. es te dzīvojos ar sevi, piespiežos pie loga un saku: man ir labi.

jā, lai neietu viss tik gludi, izdomāju sev problēmas, tādas kā pārvākšanās. un tagad kad tas ir nodarīts, paliek tik nogurums un jautājums par to stipro plecu ar kuru kopā karā iet. ōmītei taču vienmēr ir taisnība.

veldze

un ko nu? esmu lielā apmulsumā no tā, ka manas vēlēšanās piepildās. visa labā gana, bezmazvai jāsāk nodarboties ar sabiedrībai derīgām lietām :))) (tikai pajokoju par tiem labajiem darbiem)

laivu brauciens beidzies, tik pat ātri, cik izdomāju tajā tomēr braukt, tikpat āri pie sevis klusībā spriedu, ka nu gan taisu baigo kļūdu. bet tas nekas. es vispār vairs nevaru izturēt jokus par saviem pupiem. nezinu laikam tiešām sāk besīt. vēl es spriežu, ka vīrieši ir skaisti un labi, tikai ne jau visi ir vajadzīgi un derīgi. un tie, kuri, saka, ka man jādzer, jo tā es kļūstu mīlīgāka, tie tikai grib kniebties. bet es viņiem piedodu un saprotu, ka citādi es esmu ledus klucis. murrr..
vispār bija grūti.

sauļoties sauļoties sauļoties

braucam sauļoties! gaidu jūs saulkrastos, bučas!

kristoferam un olgai

mazliet rakstura

zelta vidusceļš ir garlaicīgs, vai nu visu vai tad neko. jāattīsta filmiņa un jāmet miers!

man ir prieks, ka Olga un Prūses jaunkundze šeit vēl dzīvo. Varētu vēlos vakaros, kad virtuvē tiek aizvērti aizkari un iedegta galda lampiņa, iegriezties ciemos uz tēju :*

apkārt man ir vai nu puikas vai aizņemti vīrieši.
iedzeršu rumu ar doktoru parnasu.

šī taču ir pilnīga miera oāze, atelpas brīdīs no pārdesmis lasītājiem un stiliem, kas nāk līdzi no citiem.
papīrs ir tik jauks: divas grāmats, kur memuāriem izpausties.

bēniņos glabājās līķis tādā pusjukušā zārkā. suns to atrada un steidzīgi muka bailēs prom. laikam nelabs tas līķis būs bijis.

labaķ tie ļaudis būtu spēlējuši mīlēšanos, bet viņi kaujas un besās paši laukā un mētājas ar solo un pirkstiem.
kāpēc man būtu jāinteresējas par jūsu vingrošanu un skaistajiem ķermeņiem? kas man no tā. uz mirkli taisnāka mugura un kaitinoša meitene blakus, kas grūsta krēslus, runā ar vecmāmiņu un baksta plecus.

darbā rutīna, tāpēc varu domāt par puikām uz nebēdu.
tagad man divi laikam patīk.
viens, kas ir jau sen, bet bija nozudis, bet tagad ir apakaļ. tik viņš nesasniedzams, jo priecājas par visādām citām pasaulē, kuru atslēga glabājas pie belcebula, kas kož nost smadzeņu šūnas un ārda dzīves. ar viņu jau šis tas bijis un atminos sevi sajūsmā stāstām par aizraušanos. toreiz kristofers izbesījās. ak jā, tās bija saldas dienas.
tas otrs ir arī pasens stāsts, kurš pilnīgi droši nekad neīstenosies, bet tāpat savās iedomās atļaujos brīžiem pieminēt un iedomāt kā būtu ja būtu.
tā lūk dāma un kungs.

šodien mežs ienāk manī

Photographs by Matt Niebuhr

klipatas

pazaudēju nīčes auskaru, kas ir ļoti skumji, turklāt no rīta, ejot satikties ar tēvu. iekodām zivis pusdienās
parunājām par ģimenes lietām. skumjās lietas arī sekoja. un tad vēl tas atgādinājums, ka vienai dzīvot nav diezko jautri un man vajadzētu kādu uzmeklēt.
es gandrīz apraudājos, tomēr pateicu, ka laikam gan nē un pie šīs sarunas varam atgriezties rudenī.
nu tā.
bet vakar laicīgi beidzu un ar maziņu maziņu pālīti brālīti biju mājās.

ideja

tātad, dārzeņu pulkstenis it is!

piejūra

Sea of Attractions a.k.a. Piejura /Latvian title/ from Valdis Celmins on Vimeo.

vīruss

esmu zaudējusi ožu un garšu, pietrūkst tik ierasto ikdienas baudu. pat pēriens vairs nevilina. vairs neatceros, kur meklēt pozitīvās emocijas. nu labi, eju vannā.

jauna ziņa.
dusmas plosa pruuses jaunkundzes sirdi.
un kaut kāda nožēla.
kā lai atrod kādu, kas vakaros atnākt pretī un pavada mājās?
kur tādus ļaužus meklēt?
kāpēc tie, kuri šķiet tādi esam, beigās parādās ar trīs dūdiņām pie sāniem un tas viņiem der kā pietiekams atteikums? tad jau nav vērts.
nē, prūse, tu vienkārši esi pārāk piekasīga. nu kā kasīklis un kā vējdzirnavas.

aim kaming, aaagrh

tāds pavasaris, manā galvā viss jau ir sācies!

operas

Olga ir apakaļ no kalniem un spriežot pēc druskām, kuras var sameklēt tīklā un vēl šur tur, viņa laimīgi turpina savu dzīves svinēšanu un dzīrošanu kopā ar citiem, kam laiks, un prāts pareizajās vietās un lietās iestatīts.
tāpēc es viņai saucu! aiziet jūriņā!
bet šovakar man būs madāma Taruenīts, ko Džakomo Pučīni sarkastījis un un sakomponējis. man liekas, ka būs skumji, bet arī skaisti un patiesi. tad jau manīs, viss atkarīgs no tik daudzām lietām, ka kopā sasummējoties varbūt būs brīnumbrīnumiņš.

skroders sēž uz akas

svētdienas dienā sist pa taustiņiem un vērot līmeņus nav iepriecinoši, pa ceļam jāsalīst, bet dziesmas pie kanāliem un ugunskuriem, silda mazliet sirdi, tāpat kā dāmas, kas savos gados uz balkona rītos sveic sauli.
labrīt, saule, kur tu biji, pavasaris atnācis un šodien līst. tad jau govīm vasarā būs daudz piena, attrauc tautas ticējumi un vēl piebilst, ka vispār diena nomazgājusies, bet vasara būs karsta.
es ar gribētu to striķi ap to sauli apmest, pievilkt sev klat tuvu tuvu, samīļot, apdedzināt matu galus un uzacis, piededzināt šādas tādas pumpas un tad sildīties karstās jūras smiltīs
vakar bijām pie jūrjas, pastaigājām zem mēness sirpja, neiedzērām tēju ar glābējiem, bet beigās tējojāmies pie brāļiem Dakšiem.
pa pakšiem klīda maziņi rēdziņi un zīmējās uz grāmatu sāniem un stūriem.

man atkal ir slikti slikti sapņi.
vakar vēl bija par pazušanu kosmosā un par krūšu deformācijām.
bet šonakt jau episkas drāmas ar pierakstiem par manu ieslodzīšanu un pazemošanu. tur vīri ar sasistām sejām man uzmācās un citus vālēja. un tas viss ir diezgan šķebinoši šodien.
varbūt pie vainas pēršanās par politiku, varbūt ir kas cits.

what the hell, I had it for a
while. that beats the
other.

what they want

(..) a God damned show
a lit billboard
in the middle of hell.
that's what they want,
that bunch of
dull
inarticulate
safe
dreary
admirers of
carnivals.

veselais saprāts

man ļoti gribētos apvienot patīkamo ar veselo saprātu. līdz šim tas nav izdevies.

un no pozitīvās puses

pēc mācību atvaļinājuma esmu īsta kaķene: apaļa un pūkaina

koncentrēšanās nometne

zilos lokus zem acīm vairs nespēj noslēpt brilles, kuru milzīgie rāmji izceļas uz bālās sejas fona

A.D.R.Forte: Texas Hot

"Mornin,"I tell him. "Better get that yard done before it gets too hot."
But it's already hot.
Texas July morning. Neat-soaked air, moist and sticky like my fingers on my clit as I watch him from my window: Shirtless, denim shorts. Skin glittering with sweat.
Can you work it, baby, like you work that mower? Those power tools in your tricked-put garage. Like you drive that big, badass pickup truck. Can you make my pussy cream like this and make me beg for more?
Someday I'm gonna find my nerve to ask him over... make him mow my lawn.

johaiīd, kāpēc pirksti paši sitas pret taustiņiem. tingeltangelis un olas burbulis. viss vienā acī, un vienā ausī, otrā ir tikai straujšs asisspiediens.
sociālie portāli ir nogalinoši nomācoši.

citu dienu

kā tev šodien gāja? nezinu man bija murgaina nakts par nāvi un bailēm un mukšanu un viltu. bet no rīta nevarēju izcelt laukā kājas no gultas. brokastis nepaēdu, jo kavēju darbu. aizskrēju, sēdēju un klab man aproce pret galdu. bet Krauklis blenza uz manām krūtīm.
snieg sniegs, nāk miegs, neko negribas, bet darbu tik daudz tik daudz kā jūra un kā pļavas.
kas citādāk? nekas īpašs.
marijas annas un žannas, spēlē klasītes, cep pankūkas uz pannas. un tad vēl nožāvājas pie tējknannas, gatavojot pieneņu tēju pavasarim un mannā putru ar redīsu un meža zemeņu zapti.

āķi

pastāstīšu kā man iet.
man ir daži āķi lūpās un citur. viens āķis ir tāds, kas iemetis pa seju ar kaltu metāla rozi. aizveda uz kino un es jūtu tikai un vienīgi nogurumu un riebumu pret sevi. tā kā tas laikam ir nokārtots, jo viss kopā rezultējās manā nerunāšanā un steigā
otrs man sametis ar svaigi žāvētu veļu un krievu romancēm. tie, kas zina, tie lai klusē. esmu lēna, nesavtīga, nezinu, kas notiek, tāpēc klusēju arīdzan. tikai nepatikas nav pret sevi tik daudz. tur es varētu arī ļauties, ar noteikumu nelielu un lielu brīvību.
trešais ir sens kā pasaule un tas man āķi iemetis jau sen. tas tur stāv un stāv un rūsē. sāp arī tāpēc jāgaida, kad norūsēs un beigsies.
tad būs citādāk.

ja nu gadījumā jūs nokļūstat kaut kur turpat kā lēdija cienījamā vecumā, tad piezvaniet man, es jums aiznesīšu gaļu un padziedāšu par gredzeniem pirkstos un vēju.

karš

lūk, šonakt sapņos niknie asinssuņi, kas atriezuši ilkņus uzbrūk. un es turu viņu žokļus un saspringstu tā, ka līdz asarām.
un vēl es gaidu bērnu nezinot no kā.
paldies par saldo miegu.

zviedru un krievu karš.

simpozijs

noskūpstīju vēderu un pamodos, pirkstos vēl siltums un dejas, bet degunā jau iesitas aukstais gaiss, kas matos sasalis un pa vaigiem nopilējis uz spilvena.
žanna. vajadzētu atkal satikties, Tu man uzdāvinātu bārbiju un novelcenes, un končas, es Tev padziedātu par tumšiem mežiem. Tu grieztu no metāla mazus cilvēku stāvus, un es tos spraustu jūrmalas smiltīs. tev melni mati un smaids kā saule.
man dzeltena pufaika un rakstaina cepurīte.

wellcome to the club

juhū! beidzot man arī ir noskaidrojusies pavisam īsta bērnības trauma! tātad: vīriešus uztveru kā izklaidi, viņi ir mani rotaļu biedri, brīvdienas un atpūta. dodu pieci, ka tas ir visīstākais tēva komplekss, attiecību modelis no bērnības, un tā tālak, vajadzētu tikai tagad tam piemeklēt smuku nosaukumu no gudrām grāmatām, jesss. es to sauktu par Izklaides kompleksu :)

darbā nenormāls borings. no rīta skrēju kā boings, bet tagad sūtu pie radiatora un skatos kā satumsusi diena, bet logos tikai spuldzes spīd.
karsts un sauss.
varētu ieēst, bet ir tikai sausās zupas, tās īsti nemaz ar negribas.
tā kā turpinam tādā pat garā.

mammu, tas ir mans draugs.

negaidot atbarauca Toms. satikāmies lielajā istabā mājā, kura sen jau nokļuvusi citu rokās. runājām kaut ko nesvarīgu un viņš uzklāja manu vecāku veco sarkano dīvānu, kas jau sen citos medību laukos. pārklāja baltu palagu, un segu pārvalkā.
tad apgūlās un aicināja arī mani.
un tad mēs mīlējāmies. pirms lielās laimīgās kulminācijas viņš man jautā: tu mani mīli?
es apstulbusi saku jā. un uzreiz nodomāju, ka tās ir muļķības.

kā lai atbrīvojas no visādiem rēgiem. kā lai tiek vaļā tā, lai aizmiegot par tiem visiem pagātnes sūdiem nav jādomā, nav jāslīgst nosaļģijā un jāsapņo pa baiso.

retro bite

mmm.. kāds gardumiņš: Bertrand Russell on God